Eiropas Savienība paklausa Vācijai un atliek sarunas ar Turciju
Piekāpjoties Vācijas prasībām, Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nolēmuši atlikt trešdien plānoto iestāšanās sarunu atsākšanu ar Turciju vismaz līdz oktobrim.
Kā tīmekļa laikrakstam "EUobserver" pavēstījis kāds avots ES, ministru saskaņotajā galīgajā lēmuma tekstā teikts: "Padome vienojas atvērt [sarunu] 22.sadaļu un uzsver, ka starpvaldību konference ar Turciju notiks pēc iepazīstināšanas ar ikgadējo [Eiropas] Komisijas progresa ziņojumu un pēc debatēm Vispārējo lietu padomē, kura apstiprinās Padomes kopīgo nostāju par 22.sadaļas atvēršanu un noteiks iestāšanās konferences datumu."
Ministri šo lēmumu kvalificē kā "politisku piekrišanu" atvērt sarunu 22.sadaļu par reģionālo politiku, taču sarunu faktiskā uzsākšana šajā sadaļā padarīta atkarīga no EK ikgadējā progresa ziņojuma, kas tiks publiskots oktobrī un kurā būs izvērtēts starplaikā panāktais Turcijas progress ES tiesību normu ieviešanā.
No lēmuma galīgā teksta arī izriet, ka starpvaldību konference ar Turciju varētu arī nenotikt, ja EK vērtējums par Ankaras progresu būs negatīvs.
Vācija, kuru atbalstīja arī Austrija un Nīderlande, jau iepriekš faktiski bloķēja EK un lielākās daļas dalībvalstu atbalstīto ieceri atsāk strupceļā nonākušās sarunas trešdien, un Luksemburgā notiekošajā ārlietu ministru sanāksmē tai izdevās panākt Berlīnes piedāvātā "kompromisa" apstiprināšanu.
Faktiskais Berlīnes, Vīnes un Nīderlandes atturības cēlonis ir Ankaras brutālā reakcija uz protestiem, kas pēdējā laikā pārņēmuši Turciju, lai gan vairums amatpersonu līdz šim apgalvoja, ka šie notikumi neietekmēšot iestāšanās sarunu gaitu.
EK un lielākā daļa dalībvalstu pauda viedokli, ka faktiski trīs gadus iesaldēto iestāšanās sarunu atsākšana ļaušot ES izdarīt uz Turciju pastiprinātu spiedienu. Savukārt Turcijas diplomāti iepriekš izteica brīdinājumus, ka gadījumā, ja trešdien paredzētā sarunu atsākšana tiks atcelta, ES jārēķinās ar "asu" Ankaras reakciju.
Tomēr sākotnējā Turcijas ārlietu ministra Ahmeta Davutoglu reakcija uz ES kolēģu lēmumu bija pozitīva.
"22.sadaļa ir atvērta. Jautājums ir atrisināts," preses konferencē Ankarā paziņoja Davutoglu.
Līdz šim Turcijas iestāšanās sarunās ir pabeigta tikai viena no 35 sadaļām.
ES otrdienas "kompromiss", domājams, saistīts arī ar septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Gadījumā, ja Berlīne būtu atbalstījusi Turcijai labvēlīgu lēmumu, Vācijas kanclere Angela Merkele acīmredzot riskētu septembrī pazaudēt daļu labēji noskaņoto vēlētāju balsu.
Viņas vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) šonedēļ publiskotajā priekšvēlēšanu programmā uzsvērusi, ka Turcija nekad nedrīkst kļūt par ES dalībvalsti, jo, "ņemot vērā valsts lielumu un tās ekonomikas struktūru, Eiropas Savienība tiktu pārslogota".
Vācu diplomāti gan noliedz, ka Berlīnes nostājai būtu jebkāda saikne ar iekšpolitiku.
ES iestāšanās sarunas ar Turciju nonāca strupceļā 2010.gadā, pateicoties Kipras veto. Sarunu iesaldēšanu mazinājusi atbalstu dalībai ES arī pašā Turcijā. Ja vēl 2011.gadā iestāšanos ES atbalstīja 70% turku, tad tagad pievienoties Eiropas valstu saimei vēlas vien 30% aptaujāto.
LETA, Foto: shutterstock
