Krievija noliedz jebkādu saistību ar "spiegu" Edvardu Snoudenu
Krievija otrdien noliedza, ka tai būtu jebkāda saistība ar bēguļojošo ASV izlūkdienesta bijušo darbinieku Edvardu Snoudenu, un noraidīja Vašingtonas pārmetumus par palīdzības sniegšanu meklēšanā izsludinātajam "spiegam".
"Mēs nekādā veidā neesam saistīti ar Snoudena kungu, viņa attiecībām ar ASV tiesu sistēmu vai pārvietošanos pasaulē," preses konferencē otrdien skaidroja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Viņš nedz apstiprināja, nedz noliedza iepriekš izskanējušo informāciju, ka Snoudens svētdien ar lidojumu no Honkongas būtu ieradies Maskavas Šeremetjevas lidostā. Tomēr ministrs uzsvēra, ka slepenu informāciju izpaudušais ASV pilsonis nav šķērsojis Krievijas robežu, lai varētu doties prom no lidostas.
"Viņš pats izvēlējās savu maršrutu. Mēs par to uzzinājām no plašsaziņas līdzekļiem, gluži tāpat kā daudzi no šeit klātesošajiem. Viņš nešķērsoja Krievijas robežu," žurnālistiem skaidroja Krievijas ārlietu ministrs.
Krievijas ziņu aģentūru rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz nakti uz pirmdienu Snoudens pavadījis kādā viesnīcā, kas atrodas Šeremetjevas lidostas tranzīta zonā. Tas nozīmē, ka Snoudenam nebija vajadzības iziet pasu kontroli vai uzrādīt Krievijas vīzu.
Vašingtona aicinājusi Maskavu izskatīt visas iespējas Snoudena izdošanai ASV.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs asi kritizējis Maskavu par iespējamo saistību ar Snoudena centieniem izvairīties no izdošanas.
Taču Lavrovs otrdien noraidīja Vašingtonas pārmetumus.
"Mēs uzskatām, ka mēģinājumi vainot Krieviju ASV likumu pārkāpšanā un pat līdzdalībā ir absolūti nepamatoti un nepieņemami," uzsvēra ministrs, norādot, ka līdz ar ASV pārmetumiem esot izskanējuši arī draudi.
LETA jau ziņoja, ka ASV pirmdien veltīja kritiku Ķīnai un Krievijai bēguļojošā ASV izlūkdienesta bijušā darbinieka Snoudena lietā.
Kā atzina ASV prezidents Baraks Obama, Vašingtona izmanto visus "juridiskos kanālus," lai sauktu Snoudenu pie atbildības.
Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs nosodīja Pekinu, jo par spīti lūgumiem izdot Snoudenu tā ļāvusi viņam doties uz Maskavu.
"Attiecībā uz Ķīnas valdību - mēs neticam teiktajam, ka tas bijis kāda Honkongas imigrācijas dienesta darbinieka tehnisks lēmums," uzsvēra Kārnijs. "Tā bija apzināta valdības izvēle atbrīvot bēgli, neraugoties uz spēkā esošo aresta orderi, un šim lēmumam nenoliedzami ir negatīva ietekme uz ASV un Ķīnas attiecībām."
Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijai vajadzētu izpildīt ASV lūgumu un izdot Snoudenu Savienotajām Valstīm.
Savukārt Kerijs atzina, ka Vašingtona būtu vīlusies, ja izrādītos, ka Krievija un Ķīna palīdzējusi Snoudenam izvairīties no izdošanas.
Jau vēstīts, ka par izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens svētdien izlidoja no Honkongas uz Maskavu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka Snoudens no Maskavas plāno tālāk doties uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens svētdien tomēr uz Kubu neizlidoja.
ASV atsaukušas Snoudena pasi, tādēļ viņš ceļoja, izmantojot Ekvadoras izsniegtu bēgļu dokumentu.
Izskanējušas ziņas, ka Snoudens, iespējams, pametis Krieviju.
ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā, un Honkongai bija nosūtīts pieprasījums izdot viņu tiesāšanai
Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
"The Guardian" norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.
LETA, Foto: AFP/LETA