Eiropas Komisija pieprasa paskaidrojumus ASV saistībā ar ziņām par spiegošanu
Eiropas Komisija (EK) svētdien pavēstīja, ka ir uzdevusi jautājumus ASV par preses ziņām, ka Savienotās Valstis spiegojušas Eiropas Savienības (ES) iestāžu birojos, un ka gaida Vašingtonas atbildi.
"Mēs tūlīt pat sazinājāmies ar ASV iestādēm Vašingtonā un Briselē, un pieprasījām komentārus par preses ziņoto," teikts EK paziņojumā.
"Viņi mums darīja zināmu, ka pārbauda.. šīs informācijas atbilstību patiesībai, un pēc tam ar mums sazināsies," piebilst EK.
Arī Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarrenbergere svētdien izplatīja paziņojumu, kurā pieprasīja ASV paskaidrojumus par žurnāla Spiegel" vēstīto, un uzsvēra, ka "ir neiedomājami, ka mūsu draugi ASV uzskata eiropiešus par ienaidniekiem".
"Ja mediju ziņotais atbilst patiesībai, tas atgādina Aukstā kara ienaidnieku rīcību," piebildusi Loithoisere-Šnarrenbergere.
Jau vēstīts, ka Vācijas nedēļas žurnāls "Spiegel" svētdien ziņo, ka ASV spiegošana ir vērsta arī pret ES, un noklausīšanās ierīces tikušas izvietotas ES birojos Briselē un Vašingtonā.
Šādu informāciju "Spiegel" ieguvis no konfidenciāliem dokumentiem, ar kuriem žurnāls varējis iepazīties, daļēji pateicoties ziņu noplūdinātājam par ASV izlūkdienestiem Edvardam Snoudenam.
Ar 2010.gada septembri datēts dokuments, kas ir klasificēts kā stingri konfidenciāls, apraksta, kā ASV Nacionālās drošības aģentūra izspiegojusi ES diplomātisko misiju Vašingtonā, vēsta žurnāls. Tajā teikts, ka ēkā tikuši izvietoti mikrofoni un amerikāņu spiegi piekļuvuši arī elektroniskā pasta vēstulēm un iekšējiem dokumentiem pārstāvniecības datorsistēmā. Līdzīgi tikusi izspiegota arī ES pārstāvniecība ANO galvenajā mītnē Ņujorkā. Noplūdinātajos dokumentos ES pārstāvji nepārprotami minēti kā spiegošanas "mērķi", vēsta "Spiegel".
Amerikāņi spiegojuši arī ES galvenajā mītnē Briselē, ziņoja "Spiegel", pieminot incidentu "pirms vairāk nekā pieciem gadiem", kad ES amatpersonas atklāja telefonsarunu un interneta izspiegošanas ierīces Eiropadomes mītnē Briselē. 2003.gadā ES paziņoja, ka ēkā ir atklātas telefonu noklausīšanās ierīces vairāku valstu birojos, tostarp Francijas, Lielbritānijas un Vācijas birojos, tomēr nav skaidrs, vai "Spiegel" ir domājis šo gadījumu.
Žurnāla vietnē publicēta arī vairāku amatpersonu reakcija uz šīm ziņām. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs teicis, ka ir nepieciešams vairāk informācijas, taču, ja ziņas pa amerikāņu spiegošanu apstiprināsies, "tas ir milzīgs skandāls". "Tas radītu lielu spriedzi attiecībās starp ES un ASV," piebildis Šulcs.
Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns sacījis, ka ASV spiegošana ir "nekontrolējama". "Būtu labāk, ja Savienotās Valstis uzraudzītu savus izlūkdienestus, nevis sabiedrotos," sacījis Aselborns.
Jau ziņots, ka Edvards Snoudens, kurš strādāja firmā, kas sniedz pakalpojumus ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP), 20.maijā no ASV aizlidoja uz Honkongu. Atrodoties tur, viņš noplūdināja ASV un Lielbritānijas presē ziņas par slepenām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti izspiegojuši interneta un telefonsarunu datus.
