Vācijas armijā dien simtiem ekstrēmistu
Vācijas armijā pagājušajā gadā dienēja 400 ekstrēmistu, kuru lielākā daļa bija labējie radikāļi, nedēļas nogalē pavēstīja Militārais pretizlūkošanas dienests (MAD), kas pieprasījis paplašināt savas pilnvaras šādu personu izsekošanai.
Starp pērn dienesta atklātajiem ekstrēmistiem armijas rindās ir 300 galēji labēji noskaņotas personas un 50 islāmisti. Vairums no viņiem ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem, radiostacijai "Deutschlandradio" pastāstīja MAD pārstāvis Ulrihs Birkenheijers.
Viņš piebilda, ka armija bieži piesaista ekstrēmistus, jo tā piedāvā ieročus, apmācību un dzīvi "zināmā struktūrā".
Ekstrēmistus no bruņoto spēku rindām var padzīt vienīgi tad, ja tiesa atzīst, ka viņi aktīvi īstenojuši savus ekstrēmistiskos uzskatus. Taču varasiestādēm bieži neizdodas savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai radikāļus atvaļinātu no dienesta.
Komentējot Birkenheijera izteikumus, laikraksts "Frankfurter Rundschau" pirmdien norāda, ka varasiestādes parasti šādus datus atklātībai nenodod, taču šoreiz MAD cer izdarīt spiedienu uz politiķiem, kas, uzzinot par problēmas mērogiem, dotu tiesības pretizlūkošanas dienestam pārbaudīt gan potenciālos rekrūšus, gan jau dienestā esošās personas.
Šobrīd MAD nav tiesību izsekot rekrūšus, bet dienestā esošos karavīrus dienestam ir tiesības uzraudzīt vienīgi tad, ja tas jau saņēmis informāciju no konkrētās personas dienesta biedriem vai priekšniecības par tās aizdomīgajiem uzskatiem vai uzvedību, norādījis Birkenheijers.
Bundestāga deputāts Omids Nuripurs, kurš pārstāv "zaļos" un ir partijas eksperts drošības jautājumos, sarunā ar "Frankfurter Rundschau" uzsvēris, ka armija ir atbildīga par to, lai nepieļautu ekstrēmistu apmācīšanu apieties ar ieročiem.
"Tāpēc ir labi, ka Vācijas armijā pieaug apzināšanās par nepieciešamību apkarot ekstrēmismu," norādījis Muripurs.
Tomēr viņš piebildis, ka MAD pilnvaru paplašināšana nav problēmas risinājums. Tā vietā, viņaprāt, militāro pretizlūkošanas dienestu vispār vajadzētu likvidēt, un tās darbu ekstrēmistu izsekošanā pārņemt civilajiem izlūkdienestiem.
MAD tika izveidots 1956.gadā. Pēdējā laikā pretizlūkošanas dienests izpelnījies kritiku tā dēvētajā Nacionālsociālistiskās pagrīdes (NSU) lietā. Savulaik MAD slēdzis pret šī neonacistu grupējuma līderi Ūvi Mundlosu ierosināto lietu.
LETA
