Armēnija cerības uz Karabahas konflikta atrisinājumu saista ar Alijeva uzvaru vēlēšanās
Vislabākās cerības uz Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanu saistāmas ar pašreizējā Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva uzvaru oktobrī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, uzskata Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans.
"Mums demokrātiska Azerbaidžāna noteikti ir labākais variants kā kaimiņš un īpaši jau kā sarunu partneris," teikts sestdien vakarā izplatītajā Sarkisjana paziņojumā.
"Es neteiktu, ka patlaban sarunu process ir aktīvs, tomēr mēs esam veikuši visai garu ceļu, un, ja pēc sarunām Alijevs ir gatavs izrādīt gribu un pacelties virs savas armenofobijas mānijas, es uzskatu, ka tā mums būs vispieņemamākā un vēlamākā alternatīva."
Atbilstoši ekspertu prognozēm prezidenta vēlēšanās Alijevs gūs pārliecinošu uzvaru.
Cilvēktiesību aktīvisti tostarp apsūdz Alijevu, ka viņš, tuvojoties vēlēšanām, vēl aktīvāk izvērsis represijas pret opozīciju un cenšas apslāpēt katru neapmierinātības izpausmi.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
LETA
