Bēgļi, ārpolitika, ieroču aprite... Īsi un konkrēti par to, ko piedāvā Hilarija un ko - Tramps

Sniedzam ieskatu demokrātu un republikāņu kandidātu politiskajās nostādnēs, kas tuvākajos gados varētu noteikt gan ASV iekšpolitiku, gan Vašingtonas rīcību starptautiskajā arēnā. Kamēr Klintone lielā mērā iemieso līdzšinējās ASV politikas pēctecību, pārstāvot Vašingtonas tradicionālo istablišmentu, Tramps sola īstenot lielas pārmaiņas, laužot līdzšinējo politisko kursu.

Nodokļi

Klintone sola mazināt ienākumu nevienlīdzību, paaugstinot nodokļus bagātajiem. Viņa vēlas aplikt ar četrus procentus lielu papildus nodokli ienākumus, kas pārsniedz piecus miljonus gadā, paaugstināt kapitāla ienākumu nodokli, bet augsta riska ieguldījumu fondu jeb tā dēvēto hedžfondu pārvaldnieku diferencētās peļņas daļai turpmāk piemērot nevis kapitāla ienākumu nodokļa, bet gan vispārējo ienākuma nodokļa likmi. Demokrātu kandidāte sola arī likvidēt esošās nodokļu atlaides bagātajiem un paaugstināt mantojuma nodokli. Savukārt nodokļu atlaides vidusšķirai, kas tiek piemērotas par izdevumiem veselības aprūpei un izglītībai Klintone sola paaugstināt. Saskaņā ar Nodokļu politikas centra aplēsēm trīs ceturtdaļas no Klintones iecerētā nodokļu pieauguma nāktos segt vienam procentam bagātāko amerikāņu.

Savukārt Tramps iestājas par nodokļu samazināšanu, un saskaņā ar konservatīvā Nodokļu fonda aprēķiniem viņa pēdējā laika ieceru īstenošana ASV valdības ieņēmumus nākamo desmit gadu laikā samazinātu par 5,9 triljoniem dolāru, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā valdības ienākumu kritums, ko nestu nodokļu reformas, kuras viņš ierosināja pagājušā gada septembrī. Starp Trampa šī brīža iecerēm ir samazināt progresīvā nodokļa piemērošanas kategoriju skaitu no septiņām līdz trīs, pazemināt uzņēmumu peļņas nodokļa likmes, atcelt mantojuma nodokli, kā arī palielināt nodokļu atlaides, kas tiek piemērotas individuālajiem nodokļu maksātājiem atkarībā no to ģimenes stāvokļa. Kā lēš Nodokļu fonds, vienam procentam augstāko ienākumu guvēju Trampa solītās reformas nestu ieņēmumu pieaugumu, kas procentos būtu mērāms ar divciparu skaitli, kamēr zemāko ienākumu kategorijā nodokļu samazināšanas nestais ieņēmu pieaugums sasniegtu vien 1,9%.

Darbavietu radīšana

Tramps sola nākamo desmit gadu laikā radīt 25 000 jaunu darbavietu, norādot, ka pārāk daudz darbavietu, īpaši rūpniecībā, zaudētas, tās pārceļot uz citām valstīm. Viņš plāno pazemināt ASV uzņēmumu peļņas nodokļa likmi no pašreizējiem 35% līdz 15% un apgalvo, ka jaunu darbavietu radīšanu veicināšot investīcijas infrastruktūrā, tirdzniecības deficīta samazināšana, nodokļu pazemināšana un dažādu regulējumu atcelšana.

Savukārt Klintone sola radīt darbavietas, investējot inovatīvajā rūpniecībā, tehnoloģijās, atjaunojamajā enerģētikā un mazajos uzņēmumos. Viņa iecerējusi arī attīstīt darbaspēka izglītošanu, ko daļēji finansētu no ieņēmumiem, kurus dotu bagātāko amerikāņu aplikšana ar lielākiem nodokļiem. Klintone apgalvo, ka viņas ieceres ļautu radīt desmit miljonus jaunu darbavietu.

Imigrācija

Imigrāciju Tramps padarījis par savu “firmas zīmi”. Viņš tā arī nav atkāpies no ieceres uzbūvēt uz 3145 kilometrus garās sauszemes robežas ar Meksiku nepārvaramu žogu, lai gan Trampa kritiķi apgalvo, ka tas esot neiespējami. Viņš iecerējis arī ierobežot legālo imigrāciju, atcelt pašreizējā prezidenta Baraka Obamas administratīvo rīkojumu, ar kuru apturēta atsevišķu kategoriju nelegālo imigrantu izraidīšana, kā arī īstenot stingrākus pasākumus, lai samazinātu ASV teritorijā dzīvojošo nelegālo imigrantu skaitu. Tomēr republikāņu kandidāts atkāpies no iepriekš izteiktajiem aicinājumiem uzsākt visu 11 miljonu nelegālo imigrantu piespiedu izraidīšanu un uz laiku aizliegt musulmaņu ieceļošanu Savienotajās Valstīs. Tomēr viņš nav paziņojis, ka būtu pilnībā atteicies no šīm iecerēm.

Savukārt Klintone sola sekot Obamas piemēram un ar pašrocīgiem administratīviem lēmumiem turpināt ASV ilglaicīgi dzīvojošo nelegālo imigrantu un viņu ģimeņu situācijas normalizēšanu, lai gan pašreizējā prezidenta rīkojumus daļēji atcēlušas ASV tiesas. Vienlaikus viņa aicina īstenot vispārēju imigrācijas politikas reformu, kas ļautu nelegālajiem imigrantiem iegūt Savienotajās Valstīs likumīgu statusu un galu galā arī ASV pilsonību. Demokrātu kandidāte iestājas arī pret privātajiem nelegālo imigrantu aizturēšanas centriem, bet žoga būvēšanu nosaukusi par “stulbu ceļu”, lai gādātu par robežu drošību.

Ārpolitika

Klintone, būdama senatore un valsts sekretāre, ārpolitikas jautājumos izpelnījusies “vanaga” reputāciju. Savulaik viņa atbalstīja ASV iebrukumu Irākā, lai gan tagad viņa apgalvo, ka to nožēlojot. Viņa bija arī viena no vadošajām amatpersonām Obamas administrācijā, kas atbalstīja ASV gaisa uzlidojumus Lībijai. Klintone aicinājusi Vašingtonai arī uzņemties vadošo lomu cīņā ar teroristisko grupējumu “Islāma valsts”, tostarp izveidojot Sīrijā lidojumu aizlieguma zonas un apbruņojot sīriešu nemierniekus. Tomēr viņa iebilst pret amerikāņu sauszemes spēku nosūtīšanu uz Sīriju, lai gan, šķiet, šie iebildumi neattiecas uz īpašo uzdevumu vienību operācijām. Demokrātu kandidāte atbalsta arī kurdu zemessardzes apbruņošanu un ASV militārās klātbūtnes saglabāšanu Afganistānā. Klintone stingri iestājas par ASV lomas saglabāšanu NATO, uzskatot to par svarīgu faktoru Eiropas sabiedroto stiprināšanai un Krievijas draudu līdzsvarošanai.

Savukārt Tramps kritizē karu Irākā, lai gan republikāņu kandidāta apgalvojumi, ka viņš pret to iestājies jau no paša sākuma, nav guvuši apstiprinājumu. Viņš nosoda arī citas ASV militārās operācijas Tuvajos Austrumos. Viņš arī mudinājis veidot ciešākas attiecības ar Vladimira Putina vadīto Krieviju, kā arī izteicies, ka Vašingtonai jāprasa no saviem sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā pašiem uzņemties lielāku atbildību par savu drošību. Tramps uzsver, ka ASV ārpolitikā vienmēr par prioritārām jāuzskata pašu Savienoto Valstu intereses. Tajā pašā laikā viņš ieņēmis stingru nostāju jautājumā par cīņu ar “Islāma valsti”, pieļaujot pat iespēju iesaistīt tajā desmitiem tūkstošiem amerikāņu karavīru. Viņš paudis viedokli, ka NATO jāpieliek lielākas pūles terorisma apkarošanai Tuvajos Austrumos, tajā pašā laikā uzstājot, ka pārāk liela daļa finansiālās nasta par alianses uzturēšanu gulstoties uz ASV pleciem un ka citām dalībvalstīm jātērē vairāk pašu drošības uzturēšanai.

Tirdzniecības līgumi

Savulaik republikāņi bija partija, kas atbalstīja neierobežotu brīvo tirdzniecību, taču Tramps visu ir mainījis. Lai gan viņš apgalvo, ka principā neiebilst pret brīvo tirdzniecību, republikāņu kandidāts uzsver, ka jebkura tirdzniecības līguma uzdevums ir aizstāvēt amerikāņu rūpniecību. Viņš kategoriski iestājas pret brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES) jeb tā dēvēto Transatlantisko partnerību (TTIP), kā arī paziņojis, ka atsāks sarunas par jau parakstītajiem līgumiem, tostarp par Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), no kura Vašingtona izstāšoties, ja ASV prasības netiks ņemtas vērā. Tramps apsūdz tādus ASV tirdzniecības partnerus kā Meksika un Ķīna negodīgā tirdzniecības praksē, manipulēšanā ar valūtas kursiem un intelektuālā īpašuma zagšanā, draudot vienpusēji noteikt muitas tarifus un īstenot citus soda pasākumus, ja Pekina un Mehiko nemainīs savu politiku.

Savukārt Klintone brīvās tirdzniecības līgumu ar Klusā okeāna reģiona valstīm (TPP) savulaik nosaukusi par starptautiskās tirdzniecības līgumu “zelta standartu”, un vienošanās par NAFTA tika panākta viņas vīra Bila Klintona pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču sabiedrības noskaņojumam sākot vērsties pret brīvās tirdzniecības līgumiem, arī Klintone atkāpusies no savas kādreizējās labvēlīgās attieksmes pret tiem. Tagad viņa apgalvo, ka iestājas pret TTP un Centrālamerikas brīvās tirdzniecības līgumu to pašreizējā redakcijā. “Mums jātirgojas ar pārējo pasauli,” atzīst demokrātu kandidāte. “Taču mums nav izdevies sagādāt drošības tīklu amerikāņu strādniekiem, kas nepieciešams, lai varētu konkurēt un uzvarēt starptautiskajā ekonomikā.”

Bēgļi

Tramps brīdina, ka pašreizējā ASV politika, kas paredz bēgļu uzņemšanu no zināmiem reģioniem – konkrēti no Tuvajiem Austrumiem un vispārīgi no musulmaņu valstīm – rada nopietnus draudus ASV nacionālajai drošībai. Viņš norāda, ka, piemēram, tā dētie bēgļi no Sīrijas bieži ir neprecēti gados jauni vīrieši. Viņš aicina apturēt bēgļu pārvietošanu uz ASV, kamēr nav ieviestas stingras pārbaudes procedūras, tostarp ideoloģiskie testi, kas ļautu atsijāt islāma ekstrēmistus. Viņš norāda, ka Tuvo Austrumu valstīm jādara vairāk, lai radītu drošības zonas tiem, kas vardarbības dēļ spiesti pamest savas dzīvesvietas.

Savukārt Klintone aicina palielināt to sīriešu skaitu, kurus ik gadu uzņemtu ASV no 10 000 šobrīd līdz 65 000. Viņa gan uzstāj, ka uzņemamos bēgļus esot rūpīgi jāpārbauda. Taču viņa apgalvo, ka jau pašreizējās procedūras paredzot vairāku gadu ilgu pieteikumu izskatīšanu. Turklāt demokrātu kandidāte norāda, ka patvēruma meklētāji procesa laikā nezinot, kurā valstī tie galu galā nonāks. Klintone sola turpināt vēsturisko ASV tradīciju uzņemt tos, kas bēg no apspiešanas un vardarbības.

Klimata pārmaiņas

Klintones uzskati vides jautājumos visumā atbilst demokrātu partijas vairākuma viedoklim. Viņa apgalvo, ka klimata pārmaiņas rada draudus ASV drošībai, atbalsta stingru enerģētikas nozares regulēšanu un iestājas pret naftas ieguves paplašināšanu Aļaskā, kā arī iebilst pret naftas vada “Keystone” būvniecību starp Kanādu un ASV. Tomēr viņa izpelnījusies dažu vides aizstāvju neapmierinātību, noraidot pagarināt slānekļa naftas ieguves moratoriju.

Tikmēr Tramps savā tīmekļa vietnē nav ievietojis nekādus paziņojumus, kas skaidrotu viņa nostādnes vides jautājumos. Tomēr savos priekšvēlēšanu mītiņos un debašu laikā republikāņu kandidāts izteicies, ka iebilst pret ekonomiski kaitīgiem vides aizsardzības noteikumiem, kurus atbalsta “politiski aktīvisti ar ekstrēmistiskām programmām”. Viņš apgalvo, ka atbalsta gaisa un ūdens tīrības saglabāšanu, taču vēls samazināt Vides aizsardzības pārvaldes finansējumu. Tramps arī izteicies, ka apgalvojumi par cilvēka radītām klimata pārmaiņām ir “krāpšana”, un paziņojis, ka, viņam nonākot baltajā namā, ASV izstāsies no Parīzes klimata vienošanās, kā arī citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu.

Aborti

Abortu jautājumā Klintone ieņem tradicionālo Demokrātu partijas nostāju. Viņa iestājas pret centieniem aizliegt abortus pēc 20 grūtniecības nedēļas, kā arī iebilst pret atsevišķu štatu likumiem, kuru mērķis ir stingrāk regulēt medicīnas iestādes, kas sniedz grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā demokrātu kandidāte atbalsta federālās valdības finansējuma palielināšanu bezpeļņas organizācijām, kas sniedz abortu pakalpojumus izvarošanu upuriem karadarbības zonās. Viņa kritizē konservatīvo centienus atņemt valdības finansējumu bezpeļņas organizācijai “Ģimenes plānošana”, jo tā paralēli centieniem gādāt par sieviešu veselību nodrošina arī abortu veikšanu.

Savukārt Tramps martā paziņoja, ka aborti ir jāaizliedz, un paudis atbalstu “zināmam soda veidam” sievietēm par grūtniecības pārtraukšanas. Taču viņa kampaņas štābs nekavējoties centies norobežoties no šiem paziņojumiem, norādot, ka saskaņā ar republikāņu kandidāta domām jautājums par abortu aizliegšanu vai atļaušanu atstājams atsevišķu štatu ziņā, bet kriminālatbildībai par nelegāliem abortiem pakļaujami vienīgi mediķi, kas tos veikuši. Savukārt Tramps precizējis, ka atbalsta izņēmumus abortu aizliegumam izvarošanu un incesta gadījumā, kā arī gadījumos, kad grūtniecība apdraud mātes dzīvību. Vienlaikus viņš pievienojies aicinājumiem pārtraukt “Ģimenes plānošanas” finansēšanu. Vēl tikai 2000.gadā Tramps atbalstīja tiesības izdarīt abortu, taču vēlāk paziņoja, ka līdzīgi kādreizējam prezidentam Ronaldam Reiganam mainījis savus uzskatus šajā jautājumā.

Tiesībsargāšanas jautājumi

Klintone ir izteikusies pret “masu ieslodzīšanu” un likumā noteiktiem minimālajiem sodiem. Viņa arī apgalvo, ka policijā joprojām pastāvot rasistiski aizspriedumi, pret kuriem esot jācīnās. Demokrātu kandidāte iestājas, ka ar likumu jāaizliedz preventīvas darbības, pamatojoties uz rasiskām pazīmēm, kā arī aicina ar narkotikām saistītu nevardarbīgu pārkāpumu gadījumos rehabilitācijai dot priekšroku pār ilgstošiem cietumsoda termiņiem. Klintone arī apgalvo, ka politika, kas ļauj policijai apturēt un pārmeklēt par nelikumīgām darbībām aizdomās turētas personas, esot izrādījusies neefektīva.

Savukārt Tramps pauž viedokli, ka vardarbība un likumpārkāpumi ASV esot kļuvuši nekontrolējami. Viņš apgalvo, ka tiesībsargāšanas iestādes nespēj apkarot noziedzību, pateicoties “nevaldāmajam politkorektumam”, un, viņaprāt, policijai jāļauj vērsties pret noziedzniekiem ar visu stingrību. Republikāņu kandidāts norāda, ka profilēšana pēc ārējām pazīmēm ir nepieciešama, lai novērstu teroristu uzbrukumus ASV teritorijā. Viņš arī atbalsta “apturēšanas un pārmeklēšanas” politiku, kas, piemēram, Ņujorkā izrādījusies ārkārtīgi veiksmīga, lai gan daudzi eksperti šādam viedoklim nepiekrīt. Šo praksi Ņujorkas federālā tiesa atzinusi par antikonstitucionālu un par “netiešas rasu profilēšanas” paveidu.

Bērnu aprūpe

Klintone sola, ka nevienai ģimenei bērnu aprūpei nenākšoties tērēt ne vairāk kā desmit procentus no saviem ienākumiem. Viņa sola sniegt atbalstu vecākiem ar zemiem ienākumiem, paplašinot valsts finansētās programmas, kā arī ieviest vispārēju pirmskolas izglītības sistēmu, kas tiktu nodrošināta katram bērnam, kurš sasniedzis četru gadu vecumu.

Atkāpjoties no republikāņu tradicionālajām nostādnēm, Tramps iestājas par sešu nedēļu ilgu apmaksātu pēcdzemdību atvaļinājumu mātēm. Taču līdzīgi Klintonei bērnu aprūpes programmu paplašināšanas gadījumā, republikāņu kandidāts nerunā par šīs ieceres finansēšanas avotiem.

Ieroču kontrole

Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, ieroču kontrole šajās vēlēšanās kļuvusi par vienu no svarīgajiem jautājumiem, jo Klintone, reaģējot uz pēdējā laikā notikušajām masu slepkavībām, atkārtoti aicinājusi padarīt stingrāku pārbaudi pirms šaujamieroču pārdošanas un aizliegt kaujas ieroču tirdzniecību. Tomēr demokrātu kandidāte uzsver, ka, viņai nonākot Baltajā namā, netiks apdraudēts ASV konstitūcijas Otrais labojums, kas garantē pilsoņu tiesības turēt un nēsāt ieročus.

Arī Tramps masveida slepkavībās vaino nepilnīgos likumus, kas regulē ieroču nēsāšanu. Taču, viņaprāt, daļu šo noziegumu būtu varējusi novērst bruņotu pilsoņu iejaukšanās, kas glābtu daudzu amerikāņu dzīvības. Viņš savu sāncensi apsūdz vēlmē atņemt pilsoņiem tiesības uz ieročiem un sola saviem atbalstītājiem gādāt par Otrā labojuma neaizskaramību.

Lobēšana

Tramps vēlas ierobežot lobēšanu, mainot likumā lobētāja definīciju. Šobrīd ikviens, kas lobēšanai tērē mazāk nekā 20% sava laika, var sevi dēvēt par “padomnieku” vai “konsultantu”, un tas, viņaprāt, dod iespēju apiet likumu, kuru nepieciešams novērst. Republikāņu kandidāts arī aicina valdības amatpersonām piecus gadus pēc amata atstāšanas aizliegt stāties darbā lobēšanas uzņēmumos. Savukārt bijušajām amatpersonām, kas iepriekš strādājušas kādas ārvalsts valdības labā, pēc Trampa domām, lobēšana aizliedzama visa mūža garumā. Viņš aicina Kongresu grozīt vēlēšanu finansēšanas likumus, aizliedzot personām, kas lobē citu valstu valdību intereses, vākt līdzekļus ASV vēlēšanu kampaņu finansēšanai. Pats republikāņu kandidāts uzsver, ka savu kampaņu finansē no saviem līdzekļiem, lai gan viņš nolīdzis arī kādu bijušo hedžfonda pārvaldnieku ziedotāju līdzekļu piesaistīšanai.

Arī Klintone kritizējusi lobētājus, taču viņa apgalvo, ka labākais veids viņu ierobežošanai esot publiska kaunināšana. “Varbūt lietojam sociālos tīklus? Varbūt pieliekam saskaņotas pūles, lai vienmēr norādītu uz šiem ļaudīm, izdarītu uz viņiem zināmu sabiedrisko spiedienu, darītu tautai zināmus viņu vārdus,” februārī vienā no kampaņas pasākumiem mudināja demokrātu kandidāte. Tomēr tieši lobētāju pakalpojumu izmantošana ļāvusi Klintones kampaņas štābam piesaistīt vairāk līdzekļu nekā jebkuram citam demokrātu vai republikāņu kandidātam, kas iesaistījies šajā vēlēšanu ciklā. Viena no tīmekļa medija “Wikileaks” atklātībai nodotajām e-pasta vēstulēm liecina, ka Klintones štābs pieņēmis arī naudu, kuru sagādājuši lobētāji, kuri strādā ārvalstu valdību labā.