Kas ir Donalds Tramps? Viņa darbi, skandāli un popularitātes noslēpums

Miljardi un globālais biznesa vēriens, protams, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piešķir 70 gadus vecajam Donaldam Trampam harizmu, jo „amerikāņu sapnis” par saviem spēkiem iegūto bagātību joprojām fascinē ne tikai pašus amerikāņus.

Jau drīz pēc universitātes absolvēšanas Tramps ieguva kontroli sava tēva Freda Trampa – viena no ASV bagātākajiem cilvēkiem septiņdesmitajos gados – nekustamo īpašumu biznesā, ko vēlākos gados strauji attīstīja: būvēja kazino, golfa laukumus, viesnīcas, pat veselu Ņujorkas dzīvojamo kvartālu un citus īpašumus. Taču Trampa biznesa impērija ir diezgan tumša bilde, un neviens skaidri nezina, cik daudz tur ir mītu, cik patiesības. Ilgās karjeras gados Tramps piedzīvojis gan bankrotus un miljardiem lielus parādus bankām, gan veiksmīgas pacelšanās.

Lai arī viņš tiek ierindots pasaules visbagātāko cilvēku vidū, viņa īpašuma reālā vērtība nav izskaitļota. Tramps pats apgalvo, ka tie ir desmit miljardi, taču eksperti lēš, ka viņa kapitāls ir krietni mazāks – trīs vai četri miljardi.

Ietekmīgais britu izdevums „The Economist”, šogad analizējot Trampa biznesa karjeru, secināja, ka viņa “sniegums (laikā no 1985. līdz 2016. gadam) ir bijis viduvējs salīdzinājumā ar akciju tirgu un īpašumiem Ņujorkā”, ņemot vērā gan viņa veiksmes, gan bankrotus. Žurnāls arī piebilst, ka ir ļoti sarežģīti veikt šādu analīzi, jo “informācija par Trampa kunga biznesu ir pavirša. Viņš nevada publiski atklātu uzņēmumu”.

Turklāt viņa agrīnie panākumi cieši saistīti ar tēva darbību, tāpēc par patstāvīgu Trampa biznesa karjeru var runāt tikai kopš 1985. gada. Tas gan netraucē Trampu savas kampaņas laikā bez liekas kautrības lielīt savu biznesa ķērienu, apgalvojot, ka viņš no viena miljona dolāru, ko aizņēmies no tēva, radījis 10 miljardus vērtu biznesu.

Tomēr jautājums paliek atklāts: vai Tramps tiešām ir amerikāņu biznesa titāns, veiksmīga un pašradīta uzņēmēja paraugs? Vai arī viņš ir TV realitātes šova zvaigzne, kas savu karjeru pavadījis, spēlējoties ar biznesiem, kas uzcelti no tēva mantotajiem miljoniem un noderīgajiem sakariem vajadzīgajās aprindās, nepārtraukti kultivējot slavenības tēlu? Laikraksts „The Washington Post” uzskata, ka patiesība ir kaut kur pa vidu: “Viņa biznesa lēmumi gadu gaitā liecina, ka Tramps ir lielības, biznesa neveiksmju un īstu panākumu sajaukums.”

TRUMP – talanta zīmols vai zīmogs?

No vairāk nekā 500 Trampa vadītajām firmām apmēram puse nosauktas viņa vārdā. Patiesībā viņš padarīja savu vārdu par zīmolu – daudzi uzņēmēji maksā Trampam, lai viņš būtu publiskā seja viņu projektiem, tāpēc vairāk nekā 30 ēkas, uz kurām greznojas uzraksts TRUMP – parasti zeltītiem lielajiem burtiem, īstenībā Trampam nemaz nepieder. Tā tas ir, piemēram, ar Trampa torņiem Stambulā – turku miljardieris samaksāja, lai varētu uz šo iepirkšanās centru debesskrāpjiem izmantot viņa vārdu. Tiesa, pagājušā gada decembrī turku partneris to ļoti nožēloja un pat apsvēra likumīgas iespējas atbrīvoties no Trampa vārda – šo sašutuma pilno reakciju izraisīja Donalda diskriminējošie izteikumi pret musulmaņiem, pēc divu musulmaņu radikāļu terorakta Kalifornijā aicinot aizliegt ASV uz laiku iebraukt musulmaņiem, tostarp studentiem un tūristiem. “Šādi paziņojumi ir bezvērtīgi un radušies prātā, kas nesaprot islāmu, miera reliģiju,” uzsvēra turku puse. Toties tamlīdzīgi paziņojumi – pārsteidzīgi, subjektīvi, provokatīvi, neapdomīgi – ir Trampam ļoti raksturīgi.

Daudzi Trampa fenomena pētnieki atzīst, ka viņa lielākais talants izrādījies nevis biznesa celšana, bet gan leģendāra, harizmātiska publiskā tēla veidošana. Tramps intensīvi darbojies, lai radītu spēcīgu zīmolu, un viņa galvenais dzinulis, pēc vairāku pētnieku domām, ir viņa ego, kam nepieciešama milzu uzmanība. Lai gan – viņš paralēli ir izskaitļojis, kā šo uzmanību padarīt arī ienesīgu.

Trampa personīgais zīmols ieguva milzīgu uzrāvienu TV šovā „Kandidāts” (The Apprentice), ko Tramps vadīja 2004.–2015. gadā. Tajā grupa dalībnieku sacentās savās biznesa prasmēs, lai iegūtu balvu – gada līgumu vienā no Trampa firmām ar sākotnējo algu 250 000 dolāru. Tramps šajā šovā veica godīgā un tiešā patiesības teicēja lomu. Viņa frāze katra raidījuma beigās, paziņojot, kuram dalībniekm šovs jāatstāj, – “Jūs esat atlaists!” –, kļuva ne vien par šova, bet arī paša Trampa idiomu.

Ņemot vērā šova panākumus, NBC TV kanāls maksāja Trampam miljonu dolāru par katru raidījumu, kopumā par 14 sezonām samaksājot vairāk nekā 200 miljonus. 2007. gadā par ieguldījumu televīzijā Tramps pat izpelnījās savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā. Vienā no savām jaunākajām grāmatām viņš raksta, ka nav piedalījies šovā naudas dēļ, bet drīzāk “zīmola klātbūtnes” labad. Lai nu kā, visas savas karjeras laikā Tramps pratis pārvērst savu neordinārismu peļņā. Šķiet, ka pavisam nesen gana veiksmīgi viņš centās to konvertēt vēlētāju balsīs.

Reslings pret boksu

Daudzo izklaides projektu un šovu vidū, ko Tramps sekmīgi izmantojis sava publiskā tēla stiprināšanā un vairošanā, ir arī „World Wrestling Entertainment” (WWE) – amerikāņu izklaides kompānija, lielākā pasaulē, kas darbojas profesionālā reslinga jomā. Lai arī Trampa hobijs ir golfs, viņš ir arī liels restlinga fans, un viņa mērķiem šis izklaides veids kalpo daudz labāk. Tramps ir piedalījies vairākos „Wrestlemania” – galvenajā WWE šovā. Vienā no tiem – „Miljardieru cīņā” – sacentās cīkstoņi, uz kuriem bija saderējuši Tramps un WWE īpašnieks Vinss Makmahons, abi ir labi draugi. Derības bija... uz matiem, un, kad Trampa protežē uzvarēja, viņš turpat ringā noskuva savam draugam pliku galvu. Galu galā – tas ir tikai šovs! Taču tas ir palīdzējis dzimt reslinga teorijai – vienai no savdabīgākajām versijām, ar ko žurnālisti un politiķi tagad cenšas izskaidrot Trampa popularitātes fenomenu. Šī teorija balstās 1980. gadā mirušā franču filozofa Rolāna Barta slavenākajā esejā, kas uzrakstīta 1957. gadā un veltīta profesionālā reslinga un boksa salīdzinājumam. “Boksa mačs ir stāsts, kas tiek radīts skatītāju acu priekšā; reslingā turpretī katrs moments ir saprotams, nevis laika fragments...” analizē filozofs. “Cīņas pakāpenisks noslēgums neinteresē restinga fanu, kamēr boksa mačs vienmēr nozīmē nākotnes faktu.”

Tramps izturas kā profesionālā reslinga cīkstonis, kamēr viņa oponenti vada sāncensību kā boksa mačā. Kamēr pārējie ringā apsver savu nākamo sitienu, Tramps, tēlaini sakot, lidina viņiem pār galvu metāla krēslu. Citi republikāņi ir norūpējušies par noteikumiem un stratēģijas izveidošanu atbilstoši šiem noteikumiem, bet Trampu tas neuztrauc. Viņš fokusējies uz esošo momentu un maksimālās aizrautības izvilināšanu no tā. Viņa atbalstītājiem tas patīk. Barts piebilst: lai izraisītu aizrautību, galvenais ir ieņemt tādu pozīciju, kas ļauj demonstrēt taisnīgumu pret ļaunajiem spēkiem. “Cīkstoņi ļoti labi zina, kā novest publiku līdz sašutuma pakāpei, parādot ļoti ierobežotu taisnīguma priekšstatu,” filozofs raksta. Tramps zina, kā nosaukt savus pretiniekus – Ķīna, nelegālie, musulmaņi u. tml. –, un nesavaldītas agresijas garā sola tikt ar tiem galā. Ja šajā gadījumā viņš pāršauj pār strīpu, jo labāk.

Profesionālam cīkstonim enerģija ir viss. Reslinga fans ir mazāk ieinteresēts tajā, kas notiek – kā viens solis noved pie nākamā –, bet vairāk aizrauts ar faktu, ka vispār kaut kas notiek. Un Tramps cenšas sagādāt „jaunu vielu pārdomām” ik mīļu brīdi. Ne velti viņa mīļākais apvainojums oponentiem – ka tiem ir “zema enerģija”. Protams, neprātīga, traka rīcība ir pašnāvnieciska bokserim – vai tradicionālajam politiķim. Taču Trampu tas neattur. Jo trakākas lietas notiek, – piemēram, kad Tramps pārmeta populārai „Fox News” TV žurnālistei, ka viņa uzdod grūtu jautājumu, tāpēc ka pašai ir menstruācijas –, jo vairāk Trampa faniem tas patīk!

Vai tiešām miljoniem vēlētāju nespēj saskatīt, ka Trampa piedāvājumi varētu būt tikai teātris? Filozofs Barts teiktu, ka tas ir nepareizs jautājums. “Ir skaidrs, ka tādā sakāpinātā brīdī vairs nav svarīgi, vai aizrautība ir patiesa vai ne. Publika grib redzēt aizrautības atspoguļojumu, bet ne pašu aizrautību. Restlingā patiesība nav svarīga, tāpat kā teātrī,” uzskata Barts.

Taču interesantākais, ka viens no Barta esejas galvenajiem akcentiem ir atziņa: bokss – vai tradicionālie noteikumi un pieklājība – nav morāli pārāks par profesionālo reslingu. Patiesībā daudzi piekritīs, ka pat ar visām savām mahinācijām reslings mūsdienās, iespējams, ir cēlāka nodarbošanās par boksu, kas ir bezcerīgi korumpēts. Ja to attiecina uz politiku, tad Trampa aizrautība, tiešums, neceremonēšanās šķiet pat simpātiskas īpašības.

Donalds Tramps (1946): karjera un personīgā dzīve

* Amerikāņu biznesa magnāts, miljardieris. Ir oficiālais vadītājs vairāk nekā 500 kompānijās.

* TV personība un rakstnieks. Četrpadsmit sezonas vadījis TV šovu „Kandidāts”, piedalījies daudzos TV izklaides projektos. Sarakstījis 18 grāmatas, galvenokārt tā sauktās pašpalīdzības grāmatas par tēmu “kā kļūt bagātam un veiksmīgam”.

* Trīsreiz precējies: ar čehu modeli Ivanu Zelničkovu (1977–1991), aktrisi Mārlu Meiplzu (1993–1999) un slovēņu modeli Melāniju Knausu (2005). Viņam ir pieci bērni un astoņi mazbērni.

* Visas karjeras laikā Tramps ir atteicies mainīt savu matu griezumu. Viņš nekad nav mēģinājis narkotikas, ir nesmēķētājs un nelieto alkoholu – to ietekmējis vecākā brāļa Freda bēdīgais liktenis, viņš nomira 43 gadu vecumā no alkoholisma. Trampam ir arī mizofobiska nosliece – bailes no aplipšanas ar netīrumiem un slimībām, tāpēc viņš atturas no rokasspiedieniem.

Tramps par panākumiem un dzīvi

* “Manā dzīvē ir divas lietas, kurās es patiešām esmu ļoti labs, – šķēršļu pārvarēšanā un labu cilvēku motivēšanā strādāt tik labi, cik tie spēj.” („New York Magazine”, 1987)

* “Pēdējais, ko es daru paaugstinot, ir dižošanās. Es spēlēju līdzi cilvēku fantāzijām. Ne vienmēr cilvēki sevi uzskata par ievērojamiem, bet viņus ļoti aizrauj tie, kas tā domā. Es to saucu par patiesu hiperbolu. Tā ir nevainīga pārspīlējuma forma – un ļoti efektīvs paaugstināšanas veids.” („Trump: The Art of the Deal”, 1987)

* “Viena no problēmām, ka, kļūstot veiksmīgam, nenovēršami seko greizsirdība un skaudība. Ir cilvēki – es viņus iedalu dzīves zaudētājos –, kam rodas sasniegumu un gandarījuma sajūta, cenšoties apturēt citus. Cik esmu ievērojis, ja viņiem piemistu kāds īsts talants, viņi neuzbruktu man, viņi paši darītu kaut ko konstruktīvu.” („Trump: The Art of the Deal”, 1987)

* “Parādiet man kādu bez ego, un es jums parādīšu zaudētāju – veselīgam ego vai augstam viedoklim par sevi ir patiešām pozitīva nozīme dzīvē!” („Facebook”, 2013)

* “Atvainojiet, zaudētāji un nīdēji, bet mans IQ ir viens no augstākajiem, un jūs visi to zināt! Lūdzu, nejūtieties tik stulbi un nedroši; tā nav jūsu vaina.” („Twitter”, 2013)