Sprādzienos Bagdādes apkaimē nogalināti 47 cilvēki

Sprādzieni nogranduši deviņos atsevišķos apgabalos, no kuriem sešus galvenokārt apdzīvo šiītu minoritāte.

Visvairāk upuru ir Kadimijā, Bagdādes ziemeļrietumos, kur, sprāgstot divām automašīnās ievietotām bumbām, dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki un vismaz 19 ievainoti.

Džadidas rajonā eksplozija notika autostāvvietā, kā rezultātā aizdegās vairāki apkārt esošie transporta līdzekļi un izbira blakus esošo ēku logi. Drošības spēki noslēdza tuvējās ielas un pārmeklēja rajonu ar suņiem, meklējot citas bumbas, ziņoja aģentūras AFP žurnālists.

Šādi vardarbīgi incidenti Irākas vidienē pēdējā laikā kļūst aizvien biežāki. 20.septembrī divās eksplozijās pie sunnītu mošejas ziemeļos no galvaspilsētas gāja bojā 18 cilvēki, dienu vēlāk, 21.septembrī, kādās šiītu bērēs sprādzienos dzīvību zaudēja 73 cilvēki. 22. un 23.septembrī uzbrukumi sunnītu bērēm prasīja attiecīgi 12 un 15 cilvēku dzīvības, bet 27.septembrī sprādzienos pie divām sunnītu mošejām Bagdādē tika nogalināti seši cilvēki.

Savukārt svētdien spridzinātāja pašnāvnieka sarīkotā eksplozijā kādā mošejā uz dienvidiem no Bagdādes dzīvību zaudēja 47 cilvēki.

Pieskaitot jaunākos upurus, vardarbība Irākā šomēnes vien prasījusi jau vairāk nekā 870 dzīvības, bet kopš gada sākuma upuru skaits pieaudzis līdz 4700, liecina ziņu aģentūras AFP aplēses, kas balstītas uz drošības dienestu un mediķu sniegtajiem datiem.

ANO Bēgļu aģentūra paudusi bažas par situāciju Irākā, norādot, ka starpkopienu vardarbība draud izraisīt jaunu irākiešu pārvietošanās vilni, cilvēkiem bēgot no spridzināšanām un citiem uzbrukumiem.

Aģentūras apkopotā informācija liecina, ka šogad Irākā savas mājas bijuši spiesti pamest un pārvietoties uz citām vietām jau aptuveni 5000 cilvēku, bet pēdējo gadu laikā šādu cilvēku skaits pārsniedzis jau 1,13 miljonus.

Jaunais vardarbības vilnis daudzos raisa bažas, ka valstī var atsākties vispārējs starpkopienu slaktiņš, kāds tur jau tika pieredzēts 2006. un 2007.gadā.

Diplomāti un analītiķi uzskata, ka vardarbības vilni izraisījusi šiītu vadītās valdības vienaldzīgā attieksme pret sunnītu kopienas prasībām un neapmierinātību, kas savukārt rada bāzi kaujinieku aktivitātēm.

Varasiestādes ir spērušas dažus soļus, lai nomierinātu sunnītu kopienu un izbeigtu pret valdību vērstos protestus, piemēram, atbrīvoti ieslodzītie un palielinātas algas sunnītu kaujiniekiem, kas cīnās pret starptautisko teroristisko organizāciju "Al Qaeda". Tomēr būtiskākie jautājumi joprojām palikuši neatbildēti.

Starpkopienu spriedzi saasinājis arī pilsoņkarš kaimiņvalstī Sīrijā.

Turklāt papildus acīm redzamajām drošības problēmām valdības autoritāti grauj arī fakts, ka tai joprojām nav izdevies nodrošināt visā valstī pamata pakalpojumus, piemēram, apgādi ar elektrību un tīru ūdeni. Milzīga problēma ir arī korupcija.

Politiskās nesaskaņas ir paralizējušas valdību un parlaments šogad nav pieņēmis vēl nevienu nozīmīgu likumu.