Nigērijā paralizēta izglītošanās, masveidā slepkavo skolēnus un skolotājus
Tūkstošiem skolasbērnu un studentu savas skolas pametuši bailēs no islāmistiem, kuri var ierasties skolās un brutāli pārgriezt rīkles vai nošaut.
Pasaulē

Nigērijā paralizēta izglītošanās, masveidā slepkavo skolēnus un skolotājus

Jauns.lv

Nigērijā pēdējā laikā pieaudzis uzbrukumu skaits mācību iestādēm, kā dēļ tūkstošiem skolēnu bijuši spiesti pamest mācības. Pēdējā gada laikā noslepkavoti 70 skolotāji un simtiem skolēnu.

Nigērijā paralizēta izglītošanās, masveidā slepkav...

To piektdien paziņojusi starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International".

Lielāko daļu uzbrukumu, domājams, pastrādājusi Nigērijas islāmistu ekstrēmistu kustība "Boko Haram", kuras nosaukums tulkojams kā "Rietumu izglītība ir grēcīga".

"Šogad vien noslepkavoti vismaz 70 skolotāji un liels skaits skolēnu," teikts "Amnesty International" ziņojumā.

"Tūkstošiem skolēnu bijuši spiesti pamest skolas (..) Nigērijas ziemeļos un daudzi skolotāji bijuši spiesti bēgt pašu drošības dēļ," norādīja "Amnesty International" pārstāve.

Pirms aptuveni nedēļas "Boko Haram" kaujinieki rīta agrumā iebruka lauksaimniecības koledžas kopmītnēs Jobes štatā un nogalināja 40 audzēkņus.

Jobes štatā pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki uzbrukumi mācību iestādēm, kuros vainojama kustība "Boko Haram". Traģiskākais no tiem jūlija sākumā bija vērsts pret Rietumu izglītības skolu Mamudo pilsētā, kur bruņoti kaujinieki sadzina skolēnus un skolotājus kopmītnes ēkā, iesvieda tur rokasgranātas, bet sprādzienā izdzīvojušos apšāva. Šajā uzbrukumā dzīvību zaudēja 42 cilvēki, galvenokārt skolas audzēkņi.

"Boko Haram" iestājas par islāma valsts dibināšanu Nigērijas ziemeļdaļā, kas tiek uzskatīta par visumā nabadzīgāku nekā pamatā kristiešu apdzīvotās dienvidu pavalstis, lai gan vispārēja nabadzība ir problēma visā Nigērijā.

"No 2010.gada līdz 2011.gadam uzbrukumi galvenokārt tika veikti, kad skolas bija tukšas. Tomēr kopš 2013.gada sākuma tie, kā izskatās, kļuvuši daudz mērķtiecīgāki un brutālāki," secinājusi "Amnesty International".

Uzbrukums politehniskās skolas studentu mītnei Mubi 2012.gada oktobrī iezīmēja jaunu brutalitātes līmeni.

Ekstrēmisti, kas, domājams, piederēja pie "Boko Haram", naktī izdzina studentus no kopmītnēm, vairākiem pārgrieza rīkles un pārējos nošāva. Slaktiņā tika nogalināti 40 cilvēki.

Kāda amatpersona Borno štatā, kur aptuveni pirms desmit gadiem tika dibināta "Boko Haram", "Amnesty International" atklāja, ka vardarbības dēļ reģionā skolu pametuši 15 000 skolēnu.

Bieži skolas netiek apsargātas, par ko armija izpelnījusies asu kritiku.

"Amnesty International" aicināja Nigēriju nodrošināt skolām labāku aizsardzību.

Atsaucoties uz Nigērijas lielāko skolotāju arodbiedrību, organizācija ziņoja, ka valsts ziemeļos kopš 2011.gada no darba aizgājuši aptuveni 1000 skolotāji.

"Boko Haram" uzņēmusies atbildību arī par uzbrukumiem policijas un armijas spēkiem, baznīcām, mošejām un ANO birojam.

Maija vidū Nigērijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli valsts ziemeļaustrumos un sāka masīvu ofensīvu pret nemierniekiem.

Aizsardzības struktūru amatpersonas apgalvo, ka kampaņas rezultātā "Boko Haram" valda juceklis un kaujinieki spējīgi uzbrukt vairs tikai viegliem mērķiem.

Lai gan pēdējā laikā vardarbība skārusi nomaļākus apgabalus, kopš maija nogalināti simtiem cilvēku, liekot apšaubīt armijas ofensīvas panākumus.

Kopumā kopš 2009.gada, kad "Boko Haram" sarīkoja bruņotu sacelšanos, kuru gan ātri apspieda armija, islāmistu ekstrēmistu izraisītā vardarbība prasījusi vairāk nekā 3600 cilvēku dzīvību.

LETA, Foto: EPA/LETA