Taivāna: Līdz 2020.gadam Ķīna varētu iebrukt Taivānā
Ķīnas armija pēdējo 20 gadu laikā būtiski palielinājusi savu varenību un līdz 2020.gadam tai būtu iespējas iebrukt Taivānā, teikts otrdien publicētajā Taivānas armijas ziņojumā.
Ķīnas aizsardzības finansējums pēdējo 20 gadu laikā būtiski pieaudzis un pieauguši arī Ķīnas pūliņi ieroču ražošanā un ieguldījums pētījumos šajā jomā, tādējādi palielinājies Ķīnas armijas "atturēšanas potenciāls un radīti draudi Taivānai".
Ķīna ieguvusi jaunas kodolzemūdenes un konvencionālās zemūdenes, stratēģiskos bumbvedējus, iznīcinātājus, agrīnās brīdināšanas un kontroles lidaparātus, ballistiskās un pretgaisa aizsardzības raķetes. Daļa šī bruņojuma iepirkta no Krievijas, bet daļa ražota pašā Ķīnā.
"Ņemot vērā nemitīgo bruņošanos, Ķīnas komunisti līdz 2020.gada beigām būs spējīgi ar spēku ieņemt Taivānu," teikts ziņojumā.
Aptuveni trešdaļa Ķīnas armijas spēku dislocēta tieši pretī Taivānai.
Neskatoties uz militārajiem draudiem, Taivāna samazina aizsardzības budžetu, un nākamgad paredzēts samazināt karavīru skaitu no pašreizējiem 240 000 līdz 215 000.
Taivānas lielākais sabiedrotais ir ASV.
Attiecības Ķīnas un Taivānas starpā ir uzlabojušās kopš 2008.gada, kad par prezidentu kļuva Pekinai draudzīgās Gomindana partijas pārstāvis Ma Jindzju.
Kopš tā laika ir parakstītas 18 vienošanās, kas skar plašu nozaru spektru no tūrisma līdz sadarbībai finanšu un tieslietu jomā.
2010.gadā tika noslēgts plašs tirdzniecības līgums - Bāzes vienošanās par ekonomisko sadarbību -, kas tiek raksturots kā drosmīgākais solis centienos panākt izlīgumu abu valstu starpā, tomēr kritiķi norāda, ka tas apdraud Taivānas neatkarību.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
LETA
