11 gadu vecumā Noru atdeva trīskārt vecākam vīram, kurš viņu izmantoja seksam. FOTO

“Es reāli cietu no seksuālas vardarbības desmit savas dzīves gadus,”  saka šobrīd dāmas vecumā esošā Jemenas pilsone Nora, kura tagad uzsākusi cīņu pret meiteņu izprecināšanu agrīnos gados, faktiski vēl bērnam esot. Sieviete cer, ka izdosies iniciatīvu izvirzīt apspriešanai Jemenas parlamentā.

“Meitiņ, tu trīs dienas drīkstēsi valkāt ļoti, ļoti skaistas kleitas,” teica vecāki mazajai Norai, kad viņai bija vien 11 un pienāca “precību laiks”.  Kāzas tika svinētas trīs dienas, un meitene tik tiešām tika pie skaistām kleitām visām trim svinību dienām. Viss mainījās, kad ciemiņi aizbrauca, galdi tika nokopti, un svētku mūzika vairs neskanēja. Tad sākās rūgtākās Noras mūža dienas.  “Es sāku trīcēt un raudāt, kad vajadzēja pārcelties uz jaunā vīra mājām,” tagad atceras sieviete, kura jau tobrīd sapratusi, ka viņas pašas brālēns, kas tagad pasludināts par vīru, ir nepatīkams un bīstams.

Nora esot 10 dienas visādos veidos centusies izvairīties no tuvības. Viņa gan zinājusi, kas ir sekss un kas ir laulības pienākums, taču, būdama bērns, pati nav alkusi fizisku kontaktu un vīra pieskārieni izraisījuši riebumu. Izdevumam “The Guardian” sieviete stāsta: “Viņš bija trīsreiz vecāks par mani un uzvedās kā izsalcis mežonis. Man izdevās izvairīties no seksa desmit dienas, taču tad tas beidzot notika. Viņš mani drāza kā dzīvnieks... Pēc akta biju šoka stāvoklī. Mani aizveda uz slimnīcu,” viņa atceras.

Slimnīcā neviens neko Norai Al Šami nav varējis palīdzēt, jo juridiski viņa bija varmākas sieva. Jemenā teikšana ir vīrietim.

Viena grūtniecība pēc otras

Četru laulības gadu laikā Nora bija bērna gaidībās piecas reizes, jo kontracepciju pāris nelietoja, ja nu vienīgi reizēm pārtraukto dzimumaktu, ja vīrietim tā gribējies. Pirmās divas grūtniecības bija 11 un 12 gadu vecumā, bet tās abas beidzās ar spontānajiem abortiem. Kad Norai bija 13, pasaulē ieradās dēls Ihabs, pēc gada piedzima meita Ahlama un vēl gadu vēlāk – kad Norai bija 15 – viņa dzemdēja vēl vienu zēnu,  ko nosauca par Šibabu.

“Vīrs regulāri mani iekaustīja. Gan tad, kad biju ar lielu vēderu, gan tad, kad bērni bija dzimuši. Kad Ahlamai bija divi gadi, viņš sasēja meitiņas kājas līdz pat asinīm, tad mēs braucām uz slimnīcu,” stāsta nu jau bijusī jemenieša sieva.

Kāzas abi svinēja 1989.gadā, un Norai vajadzēja desmit gadus, lai saprastu, ka šāda dzīve nav dzīve.  1999.gadā Jemenā savu darbību izvērsa pirmā sieviešu tiesību organizācija, un Nora devās turp.

“Man piešķīra labu advokātu, tāpēc izdevās tikt ārā no tās elles ģimenē. Taču tad sākās citas bēdas: sakiet, kā vientuļai šķirtenei, bez naudas, bez izglītības, bez vīra pabarot trīs bērnus?” viņa retoriski vaicā.

Ar sieviešu atbalsta organizācijas palīdzību Nora sāka mācīties vidusskolā un paralēli mācībām piestrādāja par kalponi. Visu šo laiku viņa cieta no jemeniešu kaimiņu “uzbraucieniem”, ka Nora esot necienīga sieviete, jo atļāvusies šķirties no godājama vīra. Taču tad viņa atradusi veidu, ka izdzīvot sociumā: viņa neklusēja par piedzīvoto; gluži pretēji – Nora visiem, kuri klausījās, stāstīja par piedzīvoto vardarbību, par amorālo seksu ar mazu meiteni un par to, ka ir laimīga, tiekot prom no dzīvnieciskā vīra.

Nora domā, ka tieši viņas atklātība lika daudzām meiteņu mātēm un jau esošām sievām paskatīties uz situāciju no malas. Galu galā vairāk nekā ceturtā daļa jemeniešu tiek izprecinātas pirms 15 gadu vecuma – šādi dati ir par 2010.gadu, svaigāku datu vēl nav.

Vecāki izlemj, kad bērnam jāprecas

Starp citu, 1990.gadā Jemenas valdība ar likumu noteica, ka jemenieši laulībā drīkst stāties pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Taču jau pēc pusgada jaunpieņemto normu grozīja, jo parlaments nolēma, ka vecākiem ir brīvas tiesības izvēlēties, kad viņu bērnam jāprecas. Tātad praktiski tikai pusgadu mazās jemenietes bija pasargātas no agras izprecināšanas.

Šo gadu laikā no Jemenas ik pa laikam pienāk šaušalīgas ziņas par kārtējo mirušo meiteni vai cietsirdīgu pieredzi laulībā. Piemēram, 2010.gadā kāda 12 gadus veca jemeniete nomira no tā, ka triju dienu garumā nespēja piedzemdēt puiku, un tik ilgas dzemdības izrādījās ar dzīvību nesavienojamas.

Nora zina stāstu par kādu 8 (!) gadus vecu Jemenas meiteni, kura mira no traumām, ko radīja pirmais dzimumakts. Vēl zināma informācija par meiteni vārdā Ravena, kura izprecināta piecreiz vecākam kungam un it kā esot mirusi, taču jaunākās ziņas liecina, ka Ravana tomēr joprojām esot dzīva.

“Manai mammai bija deviņi, kad viņa precējās. Tiesa, pēc viena gada laulība tika šķirta,” stāsta šobrīd 35 gadus vecā tiesību aktīviste Nora. Neatbildams ir vien jautājums, kā šī pati sieviete varēja Noru atdot tik agrai laulībai tik nepatīkamam vīram, ja reiz pati savā laulībā nav bijusi apmierināta? Tas viss esot dēļ nabadzības, un visas mātes Jemenā cenšas savām meitām gādāt par gludu un pārticīgu dzīvošanu. Paēdusi Nora bija, apģērbta arī, taču kāda bija cena...

“Agro laulību likums Jemenā tiek cilāts bieži, taču izmaiņu nav. Es lobēju un turpināšu lobēt to, lai valstī laulības tiek atļautas no 18 gadu vecuma, kā tas ir daudzviet pasaulē,” saka Nora. Diemžēl daudzas pat izglītotas sievietes par šo sensitīvo jautājumu izvairoties runāt, tāpēc Nora tagad organizē kampaņas arī Jemenas lauku teritorijās. “Es gribu, lai visur Jemenā sievietes zina savas tiesības. Lai viņas saprot, ka ciest vardarbību nav norma. Es tagad esmu tā, kas runā visu pazemoto meiteņu vārdā, bet ceru, ka ar laiku mūsu kļūs tik daudz, ka valstij nāksies reaģēt un grozīt laulību likumu,” viņa saka.

Par agri izprecinātajām meitenēm regulāri runā arī ANO un citas organizācijas. Pasaulē ir vismaz 40 valstis, kur agras un turklāt visbiežāk piespiedu laulības ir kultūrvēsturiska parādība. Satriecoši, taču šādu agro laulību skaits nerūk, gluži pretēji: patlaban ir vismaz 57 miljonu precētu mazgadīgu meiteņu, bet tiek prognozēts, ka 2020.gadā to skaits varētu pieaugt līdz 140. Piemēram, Indijā gandrīz puse jauno sievu ir nepilngadīgas, bet Āfrikā un Latīņamerikā 40 procenti meiteņu apprecas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.