Norvēģijas jaunā valdība: Ne visus apmierinās jaunā imigrācijas politika
Norvēģijas jaunā valdība nākusi klajā ar brīdinājumu, ka jaunā imigrācijas politika, visticamāk, izpelnīsies arī asus iebildumus.
"Mēs veidosim tādu politiku, kāda, pēc mūsu domām, ir pareiza. Mēs saprotam, ka cilvēki uz to reaģēs," skaidrojis 25 gadus vecais Progresa partijas politiķis Himašu Gulati, kurš jaunajā valdībā kļuvis par tieslietu ministra vietnieku patvēruma lūdzēju un imigrācijas politikas jautājumos. "Taču mūsu darbs ir darīt to, kas, mūsuprāt, ir pareizi, lai gan visi varētu ar to arī nebūt apmierināti."
Gulati, kura vecāki uz Norvēģiju emigrēja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, plānojis aizstāvēt virkni pretrunīgi vērtētu ieceru, tostarp plānu izveidot slēgtus aizturēšanas centrus, kuros tiktu izmitināti tie iebraucēji, kuru patvēruma piešķiršanas lūgums ticis noraidīts.
"Mēs strādāsim, lai izveidotu slēgtus uzņemšanas centrus tiem, kuri nesadarbojas ar varasiestādēm, un ātrākai šādu noziedzīgu patvēruma meklētāju pārvietošanai," skaidroja jaunais ministra vietnieks.
Gulati 2012.gadā kļuva par Progresa partijas jauniešu organizācijas līderi.
LETA jau ziņoja, ka populistiskā Progresa partija Norvēģijas valdībā iekļauta pirmo reizi.
Trešdien savas valdības sastāvu atklāja jaunā premjerministre konservatīvo līdere Erna Sūlberga.
Jaunajā valdībā 11 ministru amatus ieņems konservatīvo politiķi, bet septiņi ministru portfeļi atvēlēti Progresa partijai.
"Es uzskatu, ka tā ir laba un kompetenta valdība," atzina Sūlberga, kuras partija septembrī aizvadītajās parlamenta vēlēšanās izcīnīja 27% balsu.
Progresa partija valdībā iekļauta pirmo reizi kopš tās izveidošanas pirms 40 gadiem. Populistiskā partija pieprasa krasi ierobežot imigrāciju, palielināt finansējumu infrastruktūras projektiem un ievērojami samazināt nodokļus.
Kopš partijas dibināšanas Progresa partija pastāvīgi atradusies opozīcijā.
Partijas līdere Sīva Jensena jaunajā valdībā ieņems finanšu ministra amatu, turklāt partijai uzticētas vēl vairākas nozīmīgas nozares, tostarp tieslietas, enerģētika un transports.
Iepriekš Progresa partijas nostāju virknē jomu, tostarp attiecībā uz imigrāciju, nodokļu jautājumiem un klimata pārmaiņām, pārējās Norvēģijas partijas uzskatīja par pārāk radikālu.
Vēl pirms dažiem gadiem Jensena kritizēja sabiedrības "lēno islamizāciju," taču kopš 2011.gada slaktiņa, kuru sarīkoja bijušais partijas biedrs Anderss Bērings-Breivīks un kurā dzīvību zaudēja 77 cilvēki, partija pieklusinājusi pret imigrāciju vērstos izteikumus.
Progresa partija tolaik nosodīja Bēringa-Breivīka sarīkoto slaktiņu, kā arī vairākkārt noraidīja jebkādu saistību ar galēji labējām un populistiskajām kustībām.
LETA
