Pasaulē

Čīles karavīru atraitnes sūdz tiesā komunistu līderi

Jauns.lv

Trīs Čīles karavīru atraitnes ir iesūdzējušas tiesā Komunistiskās partijas līderi Giljermo Teiljeru par bruņotu uzbrukumu, kurā nogalināti viņu vīri.

Čīles karavīru atraitnes sūdz tiesā komunistu līde...

Teiljers ir atzinis, ka viņa partija 1986.gadā organizēja neveiksmīgu atentātu pret toreizējo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu. Bruņotajā uzbrukumā gāja bojā pieci karavīri, kas eskortēja Pinočetu, un tika ievainoti 11 karavīri.

Teiljers aprīlī intervijā Čīles laikrakstam "La Tercera" pavēstīja, ka viņa partija organizējusi neveiksmīgo atentātu pret Pinočetu un citas bruņotas operācijas astoņdesmitajos gados. Viņš sacīja, ka šīs operācijas "nebija nekas vairāk kā reakcija" uz Pinočeta režīma rīcību pret Komunistiskās partijas vadību.

Pinočeta diktatūras laikā, kas ilga no 1973. līdz 1990.gadam, vairāk nekā 3200 cilvēku tika nogalināti vai pazuda bez vēsts. Tiek uzskatīts, ka Pinočeta režīma iestādes ieslodzījušas un spīdzinājušas 38 tūkstošus čīliešu.

Karavīru atraitnes paziņoja, ka vēlas cietumsoda piespriešanu Teiljeram par viņu vīru nāvi. "Mēs gribam taisnīgumu un vienlīdzību likuma priekšā - tas ir viss, ko mēs gribam," sacīja viena no atraitnēm intervijā Čīles radiostacijai "Bio Bio".

Čīlē 11.septembrī apritēja 40 gadi kopš 1973.gada puča, kurā varu ieguva ģenerālis Pinočets, un šī gadskārta aktivizēja debates par atbildību un sodīšanu par viņa režīma laikā izdarītajiem noziegumiem.

Čīlē 17.novembrī ir paredzētas prezidenta vēlēšanas. Starp šo vēlēšanu kandidātiem ir Pinočeta režīma veselības ministra un gaisa spēku virspavēlnieka meita Evelina Mateja un eksprezidente sociāliste Mišela Bačeleta, kuras tēvs 1974.gadā nomira pēc spīdzināšanām Pinočeta režīma cietumā.

BNS