Pasaulē

ANO: Vairāk nekā puse Sīrijas iedzīvotāju pakļauti nabadzībai

Jauns.lv

Sīrijas karš prasījis ne tikai aptuveni 115 000 cilvēku dzīvības, bet arī sagrāvis valsts tautsaimniecību, un šobrīd jau vairāk nekā puse Sīrijas iedzīvotāju pakļauta nabadzībai, liecina ANO apkopotie dati.

ANO: Vairāk nekā puse Sīrijas iedzīvotāju pakļauti...

Kopš asiņainā konflikta izcelšanās 2011.gadā bēgļu gaitās devušies miljoniem sīriešu.

Ziņojumā, kas tapis pēc ANO aģentūru pasūtījuma, prognozēts, ka konflikta izraisītā ekonomikas postaža būs jūtama vēl daudzus gadus.

"Vairāk nekā puse iedzīvotāju šobrīd dzīvo nabadzībā, un kopš krīzes sākuma nabadzība skārusi 7,9 miljonus cilvēku, no kuriem 4,4 miljoni šobrīd dzīvo ārkārtējā nabadzībā," teikts ziņojumā.

Bezdarba līmenis sasniedzis 48,6% atzīmi, izglītība Sīrijā "nonākusi klusā katastrofā," jo skolu neapmeklē ap 49% bērnu, savukārt veselības aprūpes nozarei draud "nopietns sabrukums".

Sīrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) atrodas "milzīgā sagrāvē," un šis rādītājs 2013.gada pirmajā ceturksnī sarucis par 34,3%, bet otrajā ceturksnī tas, salīdzinot ar 2012.gadu, samazinājies par 39,6%.

"Sīrijas ekonomika pieredzējusi milzīgu deindustrializāciju, ko izraisījusi uzņēmumu slēgšana un bankroti, kapitāla aizplūšana, marodierisms un postaža," teikts ziņojumā.

Līdz 2013.gada pirmajam ceturksnim valsts pieredzējusi kopējos ekonomiskos zaudējumus 103,1 miljarda eiro apmērā, kas pie pašreizējām cenām ir ekvivalents 147% no Sīrijas 2010.gada IKP.

Karš turklāt bijis auglīga augsne melno tirgu un noziedzības izplatībai.

"Aizvien biežāk uzņēmēji darbojas tirgos, kurus regulē vardarbības ekonomika, kur rekets, izspiešana, kontrabanda un noziedzība izlaužas likumīgajā uzņēmējdarbībā un apdraud parastu uzņēmēju labklājību," secināts ziņojumā.

Savukārt darba tirgus sagrūšanas dēļ daudzi cilvēki bijuši spiesti meklēt iztiku, nodarbojoties ar kontrabandu, izspiešanu, cilvēku nolaupīšanu un marodierismu.

Turklāt ekonomikai kaitējumu nodarījusi arī kvalificēto darbinieku un kapitāla aizplūšana, bet lauksaimniecības sektors tagad veido pat 54% no valsts IKP, kas ir vēl nepieredzēti augsts rādītājs.

Ziņojumā aplūkots laika posms no 2013.gada aprīļa līdz jūnijam.

LETA

Tēmas