Japāna un Krievija vienojas par sadarbības paplašināšanu drošības jomā
Sestdien notikušas pirmās Japānas un Krievijas aizsardzības un ārlietu ministru sarunas, kurās panākta vienošanās par sadarbības padziļināšanu, lai uzturētu drošību Āzijas-Klusā okeāna reģionā, abām valstīm ar pieaugošām bažām vērojot Ķīnas pieaugošo ietekmi.
Lai gan Tokija un Maskava, pateicoties teritoriālajām domstarpībām, joprojām nav noslēgušas miera līgumu pēc Otrā pasaules kara, abas valstis pēdējā laikā uztur arvien ciešākas attiecības.
Abu valstu ārlietu ministri pēc sarunām norādījuši, ka tikšanās veicinājusi savstarpējo uzticību.
"Sadarbības nostiprināšana drošības jomā, ne tikai ekonomikas laukā un cilvēku kontaktos, nozīmē, ka mēs kopumā uzlabojam Japānas-Krievijas attiecības," preses konferencē uzsvēra Japānas ārlietu ministrs Fumio Kisida. "Tam būs arī pozitīva ietekme uz miera līguma parakstīšanu."
Neskatoties uz ciešajām tirdzniecības attiecībām, kuras tagad īpaši ietekmē Japānas nepieciešamība iepirkt no Krievijas fosilo kurināmo, starp abām valstīm joprojām saglabājas teritoriālās domstarpības, kuras nav izdevies atrisināt jau gandrīz 70 gadu.
1945.gadā padomju spēku okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855.gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.
Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.
Šīs domstarpības joprojām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.
Cenšoties atrisināt šo problēmu, pēdējo sešu mēnešu laikā notikušas četras tikšanās starp Japānas premjerministru Sindzo Abi un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un aprīlī viņi vienojās atsākt sarunas arī par teritoriālajām domstarpībām.
Kā ziņots, piektdien abu valstu ārlietu ministri vienojās, ka janvāra beigās vai februāra sākumā notiks sarunas šajā jautājumā viceministru līmenī, bet nākamā gada pavasarī Kisida gatavojas apmeklēt Krieviju, lai risinātu sarunas jau ministru līmenī.
Savukārt sestdien abas puses vienojās sarīkot kopīgus karaflotes manevrus, koros tiks modelētas pretterorisma un pirātisma apkarošanas operācijas. Panākta arī vienošanās par sadarbību reģionālajos drošības un diplomātiskajos forumos.
Abas puses gan atklāti nav paziņojušas, ka sadarbība drošības jomā būtu saistīta ar pieaugošo Ķīnas varenību.
Vienlaikus Maskava paudusi bažas par Tokijas vēlmi stiprināt militāro aliansi ar Savienotajām Valstīm un ieceri Japānas teritorijā izvietot ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas radarus.
"Mēs atklāti pateicām, ka esam noraizējušies par Japānas piedalīšanos Savienoto Valstu globālajā pretraķešu aizsardzības sistēmā," atzina Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
LETA
