Iespējamie gleznu mantinieki aumaļām piesakās uz vecā vientuļnieka īpašumu
Pie Vācijas pensionāra bezdarbnieka, kura pieticīgajā dzīvoklī atrada gleznu kolekciju miljarda eiro vērtībā, vēršas daudzi iespējamie gleznu patiesie īpašnieki. 1500 mākslas darbi pazuda nacisma laikā Vācijā.
Muzeji un mantinieki pieprasa publiskot Minhenes dzīvoklī atrasto gleznu sarakstu, lai nacistu nolaupītie mākslas darbi atgrieztos pie patiesajiem īpašniekiem.
Viņi pieprasa valdībai publicēt sarakstu ar visiem atrastajiem mākslas darbiem. Kā norāda prominentais jurists un mākslas patrons Pēters Raue, Vācijai tas jādara atklātības labad, jo daudzas ebreju ģimenes, kurām nacistiskais režīms atņēma mantu, uzskata, ka atrasto gleznu vidū varētu būt arī tām piederošie darbi.
"Daudz prātīgāk būtu ievietot gleznu attēlus internetā. Kāpēc gan ne Pazudušo mākslas darbu reģistrā?" viņš sacīja laikrakstam "Tagesspiegel". "Tikai tad varētu pieteikties patiesie īpašnieki, piemēram, elpu aizraujoši skaistajai Matisa gleznai, kas tika prezentēta otrdien."
Tikmēr muzeji pēta otrdien notikušās prezentācijas materiālus un cenšas noskaidrot, vai kāda no nedaudzajām nosauktajām gleznām pirms kara nav bijusi to īpašumā.
Manheimas izstāžu zāles direktore Ulrika Lorenca paziņoja, ka, iespējams, tai piederējusi mākslinieka Ernsta Ludviga Kirhnera glezna "Melanholiskā meitene", ko nacisti nolaupīja 1937.gadā un kura kopš tā laika uzskatīta par pazudušu.
Vientuļa pensionāra dzīvoklī atrod gleznu kolekciju miljarda eiro vērtībā
Par spīti starptautiskam spiedienam, Vācija atteikusies pilnā apmērā publiskot atrastās bagātības. Tā attaisnojusies, ka apkopošanai nepieciešams laiks.
Kā jau ziņots, policija atradusi gandrīz 1500 gleznas, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli Minhenē, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu. Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (aptuveni 700 miljonus latu).
Atrastas 1285 nerāmētas un 121 rāmēta glezna un skice, no kurām vecākās ir radītas 16.gadsimtā.
Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem darbiem.
Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atradušies.
LETA, Foto: AFP/EPALETA
