Atkal varētu skatīt jaunākā ASV uz nāvi notiesātā cilvēka krimināllietu. FOTO. VIDEO
Džordžam Stīnijam bija 14 gadu, kad viņa dzīve beidzās uz elektriskā krēsla, ko zēnam piesprieda ASV Dienvidkarolīnā tālajā 1944.gadā. Stīnijs ir jaunākā persona pēdējo simt gadu laikā, kuram piespriests nāvessods. Tagad, 2013.gadā, tieslietu speciālisti uzskata, ka Stīnija lieta ir jāpārskata, jo pastāv iespējamība, ka viņš notiesāts nepamatoti.
14 gadus vecais Džordžs Stīnijs - melnādains pusaudzis - tika ar nāvi tiesāts 1944.gadā par divu baltādainu (šim aspektam ir nozīme) meiteņu slepkavību, viņas bija 11 un septiņus gadus vecas. Tiesa uzskatīja, ka Stīnija vaina ir pierādīta un viņu tiesāja ar nāvi uz elektriskā krēsla; sodu izpildīja 84 dienas pēc sprieduma pasludināšanas.
Tagad Džordža Stinija atbalstītāji uzskata, ka nepieciešama lietas caurskatīšana no jauna, jo varētu būt tā, ka pusaudzis nonāvēts nepamatoti. Cilvēki, kam rūp šī lieta, ir daži ASV advokāti un arī Dienvidkarolīnas universitātes tieslietu studenti, - viņi pagājušajā mēnesī iesniedza tiesā prasību par lietas otrreizēju cilāšanu. Prasību inicēja uz nāvi notiesātā brāļi un māsas, kuri saka, ka dienā, kad tika noslepkavotas divas baltādainās meitenes, Džordžs bijis kopā ar savu ģimeni. Radi norādīja, ka no 1944.gada tiesvedības arhīva arīdzan pazudušas daudzas stenogrammas lappuses, kurās bija fiksēti Džordža Stīnija teksti par notikušo. Pazudis viss materiāls, kas stenogrammēts ar rakstāmmašīnu, palicis vien tas, ko kāds fiksējis ar roku.
"Kāpēc Džordžam piesprieda elektrisko krēslu? - to nekur šobrīd nevar nolasīt," amerikāņu medijam "Huffingtonpost" vaicā Džordžs Feiersons, kurš bērnībā auga kopā ar notiesāto, bet tagad ir direktors kādā skoliņā, "valsts nevar uzrādīt nekādus dokumentus, kāpēc un par ko īsti viņu notiesāja ar nāvi," viņš saka. Šis vīrs sava paziņa nāves iemeslam pievērsās pirms 6 gadiem, kad sāka interesēties par Stīnija lietu.
Dievidkarolīnas Ģenerālprokuratūras runasvīrs gan uzskata, ka diez vai lietu varētu cilāt no jauna, jo notiesātais gluži vienkārši vairs nav dzīvs, piespriestais sods viņam jau sen izpildīts. Turklāt "tie bija pavisam citi laiki". Proti, pirms vairāk kā 50 gadiem sabiedrība bijusi vairāk diferencēta, balstoties uz rasu aizspriedumiem.
Mirušās meitenes un arī notiesātais 1944.gadā dzīvojušas nelielā pilsētiņā Alkoli. Meitenes kādā vēlas vasaras dienā prasījušas Džordžam Stīnijam un viņa māsai, kur varētu atrast pļavu ar puķēm. Stīnija mazā māsa, kurai tobrīd bija 7 gadi, kopā ar brāli baltādainajām meitenēm atbildējuši, ka nezina, un abas meitenes aizgājušas kaut kur tālāk puķu meklējumos. Viņa māsa, Emija Rufnera, pēc šiem daudzajiem gadiem saka, ka "dīvaini bija jau tas, ka baltādainie bērni bija ienākuši mūsu teritorijā, jo "mēs zinājām savu vietu"". Pilsētas daļas bija sadalītas - dažās dzīvoja baltie, dažās melnie, un tās praktiski nepārklājās.
Meitenes nepārnāca mājās teju diennakti, un tika sākta plaša meklēšana. Viņas atrada tikai nākamjā dienā - bērnu ķermeņi gulēja pie dziļa dīķa, un traumas liecināja, ka viņu galvas sadragātas ar kādu smailu priekšmetu.
Aculiecinieki mirklī steidza ziņot, ka pēdējoreiz 11 un 7 gadus vecās baltādainās meitenes redzētas, runājot ar Džordžu Stīniju. Policija tūdaļ savāca 14 gadus veco zēnu, un līdz pat tiesas dienai viņa ģimenei nebija iespējas ar Džordžu tikties un sarunāties. Kad šī lieta izskanēja vietējā presē, iedzīvotāji bija gatavi nolinčot Stīniju, un pat visai atklāti pauda savu sašutumu, sak, melnais nožmiedzis divas baltās meitenītes. Pie cietuma auroja vietējo pūlis.
Aizturētā tēvs bija Alkoli pilsētas galvenais dzirnavnieks, un spiediena rezultātā pameta darbavietu. Čārlzs Stinijs, notiesātā brālis, kuram tobrīd bija 12 gadu, skaidro, kāpēc tēvs padevās: "Neviens no mums nedomāja, ka Džordžu varētu notiesāt, neviens neticēja, ka kaut kas tāds varētu notikt, jo mēs zinājām, ka viņš vispār nav spējīgs uz slepkavību. Tieši tāpēc negājām un nesūdzējāmies, cerējām uz taisnīgu tiesu," tagad saka Čārlzs. Viņš saka, ka diena, kad paziņoja spriedumu Džordžam, sajūtu ziņā līdzinājās šokam, ko pasaule piedzīvoja 2001.gada 11.septembrī, kad lidmašīnas ietriecās Ņujorkas Dvīņu torņos. "Tas bija mūsu 9/11," atklāj jau sen mirušā brālis.
Pirmoreiz runas par to, ka visjaunākais ASV vēsturē ar nāvi notiesātais varētu būt sodu saņēmis nepamatoti, uzvirmoja 2009.gadā, kad par faktu sāka runāt jurists Stīvs Makenzijs, kurš no sava drauga izdzirdēja, ka tolaik 14 gadus vecais puika slepkavības dienā bijis kopā ar viņu. Makenzijs interesējies tuvāk, taču persona pēkšņi atteikusies sadarboties.
Džoržu Stīniju sodīja ar nāvi uz elektriskā krēsla. Tā laika preses materiāli liecina, ka siksnas uz krēsla bijušas krietni par lielām viņa šmaugajam pusaudža ķermenim, tāpat arī nav derējusi ķivere un elektrodi uz pēdām, kas runā par to, ka Stīnija nāve bijusi īpaši ilga un mokpilna.
Lietā ieinteresētie juristi, lai arī iesnieguši prasību caurskatīt, iespējams, bezjēdzīgi notiesātā Stīnija lietu, vēlas panākt viņa juridisku apžēlošanu, taču, tā kā cilvēks jau ir miris, maz ticams, ka Dienvidkarolīnas Ģenerālprokuratūra lietu izskatīs pēc būtības. Galu galā, ir pazuduši daudzi materiāli, vairums liecinieku jau miruši, un arī skatīt lietu rasisma kontekstā mūsdienās vairs nav jēgas.
Stāsts par jaunāko ASV uz nāvi notiesāto (ar vājiem nerviem neiesakām):
Kasjauns.lv, Foto: ekrānuzņēmums no video
