Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēs Francijas parandžu aizliegumu

Sagaidāms, ka spriedums šajā lietā tiks pieņemts 2014.gada sākumā.

2010.gadā pieņemtais likums aizliedz publiskās vietās pilnībā aizsegt seju, tostarp arī musulmaņu tradicionālo sejas plīvuru nēsāšanu. Par šī likuma pārkāpumu draud 150 eiro liela sodanauda.

Francijas varasiestādes norāda, ka likuma mērķis ir valsts sekulārisma tradīciju aizsardzība un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšana.

Tomēr tas radījis spriedzi varasiestāžu attiecībās ar lielo musulmaņu kopienu, kuras piederīgo skaits, kā tiek lēsts, sasniedzis jau četrus miljonus.

Šī spriedze jau reizēm pāraugusi vardarbībā, piemēram, grautiņos, kas šovasar uzliesmoja Parīzes Trapes priekšpilsētā. Par iemeslu šīm nekārtībām kalpoja kāda vīrieša aizturēšana, pēc tam, kad viņš bija uzbrucis policistam, kas aizturējis viņa sievu par parandžas nēsāšanu.

Tiesai iesniegtajā rakstiskajā pamatojumā prasītāja norādījusi, ka viņa ir "ticīga musulmaniete" un valkā parandžu "saskaņā ar savu reliģisko pārliecību, kultūru un personiskajiem uzskatiem".

Prasītāja apgalvo, ka aizliegums esot pretrunā ar viņas reliģisko brīvību, runas brīvību un tiesībām uz pulcēšanos, kā arī ar diskriminācijas aizliegumu.

Cenšoties apgāzt visizplatītāko argumentu par labu aizliegumam, prasītāja arī norāda, ka nedz viņas vīrs, nedz kāds cits ģimenes loceklis nav izdarījis uz viņu spiedienu, lai uzspiestu šādu ģērbšanās kodu.

Taču tiesas sēdē pati prasītāja nepiedalīsies, un viņu pārstāvēs kāds Birmingemas advokātu kantoris, kas specializējies imigrācijas jautājumos.

"Pirmkārt, mēs vēlamies, lai tiesa atzītu, ka šis Francijas likums ir diskriminējošs," intervijā aģentūrai AFP norādīja prasītājas advokāts Sandžīvs Šarma.

Viņš paskaidroja, ka prasītājas ģimene dzīvojot Birmingemā un viņai "esot neērti" izmantot franču advokātu.

Šarma izteicās, ka vēlme palikt anonīmai esot "pašsaprotama" un tāpēc prasītāja nevarot izmantot Francijas juristus.

Prasītāja gan apgalvo, ka esot gatava pacelt plīvuru, ja to prasot iemesli, kas saistīti ar drošību, taču vēloties "to nēsāt, kad viņai tas labpatīk".

"Viņas mērķis nav kaitināt citus, bet būt iekšējā mierā ar sevi," teikts prasītājas vārdā izplatītajā paziņojumā.

Francijas pārstāvis gatavojas pieprasīt, lai prasība tiktu noraidīta bez izskatīšanas, jo tiesa jau iepriekš noraidījusi divas citas analoģiskas prasības, kuras sagatavojis tas pats advokātu kantoris, izmantojot tos pašus argumentus.

Savā rakstiskajā pamatojumā Parīze norāda, ka aizliegums balstīts "leģitīmos mērķos, tostarp sabiedriskajā drošībā", un ka parandža "pēc būtības ir diskriminējoša pret sievieti".

Likums par parandžu nēsāšanas aizliegumu tika pieņemts, kad pie varas atradās iepriekšējā prezidenta Nikolā Sarkozī centriski labējā valdība, taču tam pilnīgu atbalstu pauž arī pašreizējā Francijas valsts galvas Fransuā Olanda pārstāvētie sociālisti.

Pēc Trapes nemieriem Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valss norādīja, ka likums vēršas pret "praksi, kam nav nekāda sakara ar mūsu tradīcijām un mūsu vērtībām".

Francijas paraugam sekojusi arī Beļģija un atsevišķi Šveices kantoni. Līdzīga aizlieguma pieņemšanu apsver arī Itālija un Nīderlande.

Arī daži britu politiķi septembrī nāca klajā ar aicinājumu aizliegt pilnīgu sejas aizklāšanu publiskās vietās, kad kāds tiesnesis atļāva kādai musulmanietei palikt parandžā tiesas zālē, tiesa gan, pieprasot to noņemt laikā, kamēr viņa liecina.