Pasaulē

Olands mudina Āfriku gādāt par savu drošību

Jauns.lv

Āfrikai pašai jāgādā par savu drošību, piektdien Parīzē uzrunājot aptuveni 40 Āfrikas līderus, uzsvēra Francijas prezidents Fransuā Olands.

Olands mudina Āfriku gādāt par savu drošību...

Kā norādīja Olands, Āfrikai pašai jāgādā par savu drošību, lai tās liktenis būtu pašu rokās.

Viņš arī solīja, ka Francija varētu palīdzēt izveidot Āfrikas ātrās reaģēšanas spēkus un ik gadu apmācīt līdz pat 20 000 karavīru.

Kā skaidroja Olands, lai gan Āfrikas valstu spēki iepriekš spējuši iesaistīties militārās misijās vairākās valstīs, piemēram, Somālijā, "tajā pašā laikā visi zina, ka pastāv nepilnības, trūkumi, vājie posmi, un ir jāsagatavo tādi Āfrikas spēki, kas reaģētu uz jebkādiem draudiem un varētu iegūt vajadzīgos līdzekļus, lai garantētu afrikāņu drošību."

Francijā notiekošā samita galvenā uzmanība veltīta drošības situācijai Āfrikā un starptautisko spēku misijai Centrālāfrikas Republikā (CĀR).

Samits sākās piektdien ar mūžībā aizgājušā bijušā Dienvidāfrikas Republikas prezidenta Nelsona Mandelas godināšanu.

Jau vēstīts, ka Francija nolēmusi nosūtīt karavīrus uz vardarbības plosīto Centrālāfrikas Republiku.

ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi atbalstīja starptautiskās karavīru misijas nosūtīšanu uz CĀR. Atbalstu guvusī Francijas sagatavotā rezolūcija paredz, ka uz CĀR militārā misijā dosies 3600 Āfrikas spēku karavīri un ap 1200 Francijas militārpersonu.

Francijas militārā misija CĀR jau ir sākusies.

Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.

Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst musulmanis - Mišels Džotodija, viens no nemiernieku līderiem.

Viņu par prezidentu, kaut arī negribīgi, atzinuši arī citi Āfrikas līderi apmaiņā pret solījumu, ka valstī notiks atgriešanās pie demokrātijas.

Džotodija oficiāli izformējis grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.

Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.

CĀR pārņem arvien plašāka vardarbība. Notikušas bezprecedenta sadursmes reliģisko kopienu starpā, un starptautiskā sabiedrība paudusi bažas par reliģiska slaktiņa draudiem.

Francija, kas līdzīgi kā ASV un ANO raizējas par genocīda iespējamību šajā Āfrikas valstī, ir paudusi ANO Drošības padomei bažas par CĀR valdošo "pilnīgo likuma un varas sabrukumu" un starpkopienu spriedzi.

LETA