Hei, pasmaidi! "Deviņvīri" testē "Volkswagen ID.Buzz"

Sešdesmitajos gados par kulta braucamo kļuva Volkswagen Transporter jeb T2 busiņš, ko, atbilstoši laikmeta garam, tautā nokristīja par hipiju busiņu. Gan tādēļ, ka tajā patiešām mierīgi varēja satilpt neliela hipiju komūna, gan arī savdabīgā izskata dēļ – tas izskatījās tik lādzīgs un mazliet smieklīgs, ka lieliski atbilda hipiju lozungam Make Love, Not War. Kā redzams no nosaukuma, T2 bija otrais Volkswagen busiņš, jo pirmais, T1, tapa jau piecdesmito gadu sākumā un arī bija stilīgs, tomēr T2 uzlabotā konstrukcija bija vēl veiksmīgāka un to turpināja ražot pat vēl 21. gadsimtā. Par busiņa dizainu jāpateicas holandietim Benam Ponam, kurš pēc Otrā pasaules kara nodarbojās ar Volkswagen automašīnu importu un joka pēc bija uzskicējis, viņaprāt, ideālu mikroautobusu. Volkswagen šī ideja iepatikās, un 1950. gadā uzņēmums sāka ražot busiņus. Diemžēl septiņdesmito gadu beigās fifīgos hipijbusus nomainīja trešās paaudzes Transporter busi, kas vairs nebija tik eleganti, jo virsroku ņēma stūrainas formas un funkcionālisms. Nācās gaidīt vairāk nekā 40 gadu, lai atkal parādītos kāds patiešām stilīgs busiņš – tikai nu jau tas ir elektrisks un saucas ID.Buzz.

Skatienu magnēts

Testējot automašīnas, es parasti cenšos fiksēt arī apkārtējo cilvēku reakciju – vai garāmgājēji uz mašīnu atskatās, varbūt pat stāvvietā nāk klāt un grib aplūkot tuvāk un parunāties. 90 procenti automašīnu nekādu īpašu reakciju neizraisa, un par tām neviens neliekas ne zinis. Atlikušajos desmit procentos ietilpst vai nu izteikti dārgi vāģi kā Rolls-Royce, ko nevar nepamanīt, vai arī kaut kas ļoti sportisks, piemēram, McLaren, kas uzmanību pievērš arī ar motora skaņu.

Tad, lūk, ID.Buzz nav pieskaitāms nevienai no šīm abām kategorijām, taču apkārtējo uzmanību piesaista vairāk nekā tās abas kopā. Neticēsiet, bet uz ID.Buzz atskatās pat desmitgadīgas meitenes, kurām jebkāda tehnika vispār ir pilnīgi vienaldzīga! Tas, ka stāvvietā busiņam apkārt apiet un ar pētošu aci nopēta kungi, ir visai ierasta parādība. Acīs busiņš krīt arī uz ceļa – pats testa busiņu vēlāk pāris reizes jau pa gabalu ievēroju uz šosejas, jo tas tiešām izceļas uz citu vāģu fona. Ja jums patīk pievērst apkārtējo uzmanību, tad šis būs īstais braucamais! Jo vairāk tādēļ, ka tuvākajā nākotnē tas saglabās raritātes statusu, tāpēc ka visām Baltijas valstīm šogad plānots piegādāt tikai pārdesmit šādu mašīnu.

Galvenais iemesls, kādēļ ID.Buzz tik ļoti atšķiras no pārējā autoparka, ir viegli apaļīgās formas, kas patapinātas no leģendārā hipijbusa. Savu lomu spēlē arī košais krāsojums, kurā izmantotas divas krāsas – šo joku autoražotāji izmanto arvien biežāk, un tas dizaina ziņā tiešām labi nostrādā. Tiesa, divu toņu krāsojums jau skaitās papildu "ekstra", par ko mazliet jāpiemaksā. Protams, ID.Buzz nav sešdesmito gadu mašīnas kopija, jo tehnikas attīstība tomēr liek sevi manīt: tagad gan riteņu diski ir ievērojami lielāki, gan pasažieru durvis tiek atbīdītas sānis, nevis atvērtas, gan arī pārskatāmība no vadītāja vietas ir ievērojami uzlabojusies.

Nerunājot nemaz par komfortu. Ja mums tagad būtu jāmēro gari ceļa gabali sešdesmito gadu mašīnā, droši vien kauli drīz vien lūgtos pēc kaut kā ērtāka. ID.Buzz ar vadītāja un pasažieru ērtībām viss ir kārtībā, tādēļ Eiropas apceļošana varētu būt tīrais baudījums – nu, ja vien negadītos ķibeles ar uzlādes stacijām, taču tas jau ir cits stāsts. Kaut gan liekas, ka busiņš ir ietilpīgs, patiesībā testa vāģī bija tikai piecas vietas, plus vēl milzīgs bagāžnieks, kurā, šķiet, varētu ielikt divas veļasmašīnas. Vēlāk gan būs pieejama arī septiņvietīga modifikācija.

Gaiša vide

Ja nu kaut kas šajā mašīnā mulsina, tad tas ir gaišais salons. It kā jau viss ir forši un stilīgi, taču neliek mieru jautājums – uz cik ilgu laiku? Vai tiešām baltais sēdekļu apšuvums, kas darināts no ekoloģiskiem materiāliem, nesmērēsies? Jācer, ka tas varētu būt viegli tīrāms. Arī priekšējā paneļa apdarē dominē balta plastmasa. Kā jau Volkswagen elektromobiļos ierasts, te ir neliels instrumentu panelis un lielāks multimediju sistēmas displejs, kas vienkārši uzkabināts priekšā pa vidu. Gandrīz visas pogas, izņemot pašas nepieciešamākās klimatkontroles vadībai paredzētās, ir pazudušas, tādēļ lielākā daļa funkciju pieejamas caur skārienjutīgo ekrānu. Bet, lai dzīve iekšpusē būtu interesantāka, salona apgaismojuma elementiem iespējams mainīt nokrāsu.

Interesants ir dažādiem sīkumiem paredzēto nodalījumu risinājums viduskonsolē. Dzērienu turētāji te ir paslēpti atvāžamā nodalījumā, savukārt "mantu noliktava" zem vadītāja labās rokas ir izņemama. Proti, ja tev tā nepatīk, met laukā un vietā vari nolikt savu portfeli. Aizmugurē sēdošajiem ir pieejami atlokāmi galdiņi, kas iebūvēti priekšējo sēdekļu atzveltnē, taču ar tiem mums gadījās ķeza – lai kā pūlējāmies, tomēr 90 grādu leņķī tos atlocīt neizdevās, tikai 75 grādos, kas ir diezgan bezjēdzīgi. Iespējams, ka nepratām "atkost" kādu viltīgu knifu. Vēl viens nosacīts trūkums ir salīdzinoši vājā audiosistēma standartaprīkojumā, taču, ja ir vēlēšanās, to var pasūtīt arī jaudīgāku.

300 kilometru brauciens

Cik tad tālu elektriskais busiņš spēj nobraukt un kā uzvedas uz ceļa? Specifikācijā teikts kaut kas par 420 kilometriem, taču pavēsajā Latvijas pavasarī un necenšoties braukt ārkārtīgi ekonomiski mums iznāca 320 kilometru ar vienu uzlādi. No automobiļa, kas pēc idejas ir domāts tālākiem izbraucieniem, būtu varbūt gribējies sagaidīt kādu simtu vairāk, taču jāiztiek ar to, kas ir – apceļosim Eiropu ar īsiem pārskrējieniem.

Uz šosejas auto ir saviem gabarītiem negaidīti stabils, taču par sportisku un ļoti dinamisku to nenosauksi. Tas arī pašsaprotami, jo šis tomēr ir busiņš ar attiecīgu aerodinamiku. Taču nav arī tā, ka būtu jāuztraucas, vai paspēšu veikt apdzīšanas manevru – tam dinamikas pietiks.

Noslēgumā esam nonākuši pie sāpīgākā jautājuma. Cik? Lēti nebūs, jo, kā jau teikts, šis nav kompaktklases auto, bet gan busiņš, tādēļ zem 60 000 eiro latiņas palīst nekādi neizdosies. Un tādā gadījumā ir jautājums: vai vērts tik dārgi maksāt par piecvietīgu auto, ja, piemēram, piecvietīgu Škoda Enyaq iV var dabūt par desmit tūkstošiem lētāk? Tiesa, tam ne tuvu nebūs tik ietilpīgs bagāžas nodalījums. Taču ir jau arī lietas, ko naudā grūti izmērīt, un ID.Buzz gadījumā tas ir pozitīvisms, kas burtiski staro no šīs mašīnas. Uz škodu ielās neviens neatskatīsies, taču uz smaidīgo busiņu gan!

FAKTI

Volkswagen ID.Buzz

Dzinējs: elektromotors

Jauda / griezes moments: 204 ZS / 310 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 10 sek.

Distance ar vienu uzlādi: 320–400 km

Cena: 66 000 EUR