Laiks mesties Latvijas vimbu valsī! Ko vajag zināt par vimbām un kā tās pagatavot

Tieši pateicoties šai anadromai (dzīvo jūrā, bet uz nārstu dodas tekošā saldūdenī) spīganai, trīs pēdējo pavasaru garumā lielākā daļa makšķernieku izvairījās no koviddepresijas, ģimenes krīzēm un citām pandēmijas blaknēm. Jo tur, pie ūdeņiem, jau nekādus teātrus, hokejus,  krogus un karuseļus nemaz neprasās – svaigais gaiss un adrenalīns spirdzina un uzlādē tevi labāk par visdārgāko litija bateriju! Ja pirms šīs sērgas pat viszvērinātākie copmaņi vimbās aizskrēja vien pāris reižu, tad šo trīs gadu laikā vidējais rādītājs pārsniedza desmitus. Tie, protams, ir tikai manu paziņu statistiskie cipari. Ja iepriekš, pāris reižu palikuši bešā, viņi vimbošanai atmeta ar roku, tad jaunajās reālijās tika veltītas visas pūles un eksperimenti – gan ar barību maiņām, gan pašu ķeršanas stratēģiju un citām smalkām niansēm, lai tiktu pie vēlamā galarezultāta. Un teju simt procentos gadījumu tas realizējās! Gandrīz visi uzrunātie šo gadu laikā ir pārspējuši savus personīgos vimbu izmēra rekordus, atklājuši jaunas vietas un jaunas barību kombinācijas. Tiesa, visiem šiem foršumiem reizēm pieplusojās arī tāda blakuscemme – aizbrauc, stundas laikā saķer atļauto daudzumu ņemamajā mērā (par to vēlāk) – un ko tālāk? Āķis jau ir visai dziļi lūpā! Bijuši trīs varianti. Vai nu piedāvā savu lomu kādam kaimiņu neveiksminiekam, vai atlaid no uzglabājamā tīkliņa jau noķertās un sāc no sākuma, vai turpini copēt tālāk ar devīzi – "catch and release"!  Pēdējais ir visriskantākais, jo ne vienmēr izvilkta zivs būs atlaižama – te es domāju pārsvarā žaunu traumēšanas gadījumus.

Vimbotāja evolūcija

Sāksim ar pašu makšķernieku. Bērnībā mūsu pirmie soļi ar pīcku tiek sperti pārsvarā pie tuvākajām ūdenskrātuvēm. Es nerunāšu par savu bērnību un lazdas kātu (domājams, arī tagad puikām uzreiz nedod "Shimano" grafītu), bet gan ķeramajiem klientiem. Ja jūs nedzīvojat pie privāta karpu dīķa, tad lielākoties savus pirmos copmaņa pieredzes metrus jūs spersiet kopā ar vīķēm, auslejām, nelielām raudiņām un asarīšiem. Protams, tas viss notiek ar pludiņu: bērnībā jau nekas nav interesantāks par tā vērošanu – es te runāju par pērno gadsimtu... Uz vimbām kopā ar rūdītiem zivjudzeņiem pirmoreiz devos, šķiet, kādos desmit gados – un tur mana līdzdalība beidzās ar žagaru pienešanu iekuram un ūdens pasmelšanu tējai. Toreiz upmalas bija visai svabadas un attiecīgi copmaņu improvizācijas iespējas visai neierobežotas. Toreizējie stiklašķiedras kāti bija smagi kā totēmstabi, auklas raupjas kā kaņepjtauvas, un ar sviniem Dāvids varētu piebeigt visu filistiešu armiju ar Goliātu desertā. Bet vimbu copē, tāpat kā citās gruntsmakšķeru atrakcijās, jau galvenais ir iemetiens, pie kura normālas precizitātes jums bez empīriskiem treniņiem nekādi nenonākt. Pat ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas, kas makšķerpiederumus ir pārvērtušas teju kosmiskā kvalitātē, lai mūsdienās bez smagvārdu konfliktiem un fiziskiem rikošetiem atrastos piesātinātas vimbu copes epicentrā, jums vajadzētu būt pārliecinātam  par savu precizitāti vismaz 25–30 metru attālumā no iemetiena vietas.

Vilkmes vietas

Lai arī vimbas lielāko daļu laika tāpat kā pārējās anadromās zemūdenes (pārsvarā – lašveidīgie) pavada sālsūdenī, uz nārstu tās dodas saldajos ūdeņos. Pēc normālām ziemām tas notiek marta izskaņā un turpinās gandrīz visu aprīli. Pēc atkāzu paģirām tās atgriežas jūrā, bet ir grupiņa sibarītu, kas upēs uzturas līdz pat vasaras saulgriežiem – makšķernieki tās sauc par Jāņu vimbām. Populārākās vimbošanas vietas ir pašā Latvijas viducī – Lielupes baseinā. Te, ieskaitot arī Mūsu un Mēmeli, iegādājoties dienas licenci (no 6 līdz 9 eiro), var paturēt līdz pat astoņām zivīm. Par treknākajām tiek uzskatītas Ventas konkistadores, nereti 0,7–1 kilo svarā.  Te dienas licence jau dārgāka – desmit eiro, un lomā var saglabāt līdz septiņām garlūpēm. Pārējās ūdenskrātuvēs – Bārtā, Daugavā, Gaujā, Salacā (ar izņēmumiem) un citviet darbojas esošie makšķerēšanas noteikumi (MN), kur lomā atļautas piecas vimbas vismaz 30 centimetru garumā. Kur īsti ķert vimbas – tas atkarīgs no paša slepenajām vietām un klusajiem telefoniem. Daudzviet, īpaši mazākās upēs (Mūsa, Brasla u.c.), rezultātus var izšķirt pat metra korekcija un padsmit centimetros noslēpusies kante.

Par rīkiem un ēsmām

Sāksim ar kātu. Tai noteikti jābūt gruntenei (fīderim) ar dūšīgu un cietu akciju virs 100 gramiem. Tas tāpēc, lai pat ekstrēmos apstākļos, proti, augstā un ātrā ūdenī, varētu darboties ar tikpat smagiem gremdiem. Varbūt savu izvēli vajadzētu veikt par labu universāliem fīderiem, ar kuriem vēlāk doties gan karpu, gan bušu copē (no 50 eiro). Ieteiktu izvēlēties trīsdaļīgu kātu, ne garāku par četriem metriem.

Spole. 3500–4500 bezinercene (no 40 eiro) ar maināmām kasetēm, kur dziļākajā ietilptu līdz 200 metru auklas. Aukla – labāk tomēr monofilā 0,25–0,35 mm, vismaz 100 metri (no 6 eiro). Uz otras kasetes miera labad var uztīt divreiz plānāku pīto (no 9 eiro). Klasiskie āķi no 6. līdz 8. izmēram (1,5 eiro), plus dažādu modifikāciju svini (no 1,5 eiro).

Senilo zvaniņu (no 1 eiro) iesaku nomainīt ar signalizatoru, komplektā ar autonomu kātu turamo (no 5 eiro) žāklīti. Tikai vimbu copes dēļ varbūt nevajadzētu iegādāties visai dārgo karpu makšķerēšanas signalizatoru statīvu ar peidžeri un citām smalkām uzpariktēm.

Copes ērtībām būtu forši iegādāties salokāmo atzveltnes krēslu (no 20 eiro), kur roku balstā ieliktnis karstam dzērienam. Tērps jums jādizainē pašam, ņemot vērā personīgo sala un vējcieti.

Cik daudz vimbenieku, tik daudz arī ēsmu kombināciju. Bet neviens vēl nav atstādinājis trīs galvenos musketierus – lapslieku (100 grami – 8 eiro), baltos tārpus (100 grami – 10 eiro) jeb muškāpurus un sarkanos (100 grami – 11eiro) jeb trīsuļodu kāpurus. Turpat grozās arī svaigas vai novārītas kokteiļgarneles. Pie tālākā apvāršņa – naktstārpi, ūdenstārpi un mizgrauži. Aizstraumē esošu bedri var iebarot arī balto zivju (raudu, brekšu, karūsu) jau gatavajām barībām. Te tomēr jāskatās pēc vimbu ordu jaudas un apetītes intensitātes, jo ilgu laiku migrējošu baru noturēt uz vietas ir gandrīz neiespējami.

Vimbu virtuve

Te būs trīs pamatreceptes. Pirmā – pati piņķerīgākā. Pat puņķīgam iesācējam zināms, ka vimba ir līdere smalko asaku topā. Taču lielākam eksemplāram – dūšīgākam par 700 gramiem (Latvijas rekords ir 1,5 kilo) – pietiek treknuma, lai to pagatavotu mazsālītā vīzē. Ķeramies tai ķēpai klāt! Zvīņas netīrot, atgriežam vimbu (no abām pusēm gar lielo asaku pa muguru), izņemam iekšas un galvu kopā ar centrālasaku un, cik  vien iespējams (var arī ar pinceti), izņemam sīkasakas. Tagad liekam miesas ar fileju augšup uz paplātes un apberam ar vienu daļu sāls un divām daļām cukura. Ļaujam nostāvēties kādu stundu, pēcāk jau varam piešaut klāt citronpiparu šķipsnu, kādu svaigu sīpolskaidu un servēt uz bagetes šķēlītēm. Starp citu, iemetot asaku ar galvu verdošā ūdenī uz pāris minūtēm, no asakām atdalīsies vai pašas treknākās ādas loksnītes. No tām, jau atdzisušām, var sastiķēt vēl vismaz pāris maizītes!

Otrā recepte ir nedaudz saprātīgāka. Kotlešmasai mums būs vajadzīgs kāds kilograms tīras filejas – tad nu jārēķinās ar 2–3 zivīm. Kad filejas sagatavotas, griežam tās caur gaļmašīnu. Piesardzīgākie to var atkārtot arī pa otram lāgam, lai no asakām paliktu vien atmiņas. Izmērcējam baltmaizes mīkstumu pienā (tas pufīgumam) un pēc tam pievienojam kotlešmasai vienu olu, pušķīti diļļu un kripatu sāls. Uzkarsējam pannu, kur vislabāk miksēt sviestu un rafinētu (piemēram, vīnogkauliņu) eļļu, un uz lēnas uguns ripinām mūsu vimbu kotletes.

Trešais ir visvienkāršākais un pie jebkuras ūdenstilpes paveicams rituāls. Ja mums līdzi folija un organizēta ugunsvieta, varam izbaudīt epikūrisku izvirtību svaigā gaisā. Ņemam tikko ķertu vimbu, kuru atveram pa vēderu, ķidas aizstājam ar sīpolu, pētersīļiem, dillēm, kādu maltu piparu, sāli, sviesta ņuku un, ietītu folijā, uz minūtēm divdesmit ierušinām oglēs. Āķen!

Uzmanību!

Neatgādināšu, ka pie jebkuras ūdenstilpes jums ir jābūt līdzi derīgai Makšķerēšanas kartei un attiecīgajai vietai derīgai licencei! Lūdzu, sekojiet MN prasībām un ievērojiet noķerto zivju skaitu un izmēru! Par vienu bezatļaujas vimbu jums tiks piemērots 29 eiro sods – rupji rēķinot, viena naudiņa par centimetru. Taču tas nav pats sliktākais variants, jo palaikam vimbu seksballīšu vietās iezogas arī pa kādam taimiņam vai jūrā atgriezties noslinkojušam lašu kūmiņam. Ja jums palaimējas tādu izvilkt, pat nedomājiet trīs vēlēšanās, bet veicīgi laidiet pumpaino brīvē – tā jūs ietaupīsiet 150 eiro un papīru neaizpildītam soda protokolam!

"Deviņvīru" komplektiņš

• Trīsdaļīgs kāts "Feeder Diamond 120". Maksimālā akcija – 120 gramu. Garums – 360 cm. Cena – 82,95 eiro.
• Astoņgultņu bezinerces spole "Imperium 8 5000". Komplektācijā – maināmā kasete. Cena – 69,95 eiro
• Signalizators "GT Galaxy". Darbojas ar kronas bateriju. Cena – 15,95 eiro. Komplektā – izvelkams alumīnija makšķeres un signalizatora turētājs (1– ,5 m). Cena – 7,95 eiro.