Iedvesma un veiksmes stāsti: 9 īpašas “Deviņvīru” intervijas, kuras nedrīksti palaist garām
2022. gada 1. janvāris, 07:47

Iedvesma un veiksmes stāsti: 9 īpašas “Deviņvīru” intervijas, kuras nedrīksti palaist garām

Jauns.lv

Žurnāls “Deviņvīri” 2021. gadā uz sarunām aicināja dažādus interesantus cilvēkus ar visdažādākajām profesijām un vaļaspriekiem, aicinot dalīties ar paveikto.

Nemēģiniet Sindijai nočiept saldējumu – viņa jūs noķers pat bez divriteņa, jo ir ātrākā Latvijas meitene. Pirms diviem gadiem labojusi savas kolēģes Lauras Ikaunieces mammas Vinetas nu jau trīsdesmit gadus iesūnojušo Latvijas rekordu 100 metru skrējienā, Sindija Bukša tagad briest savām pirmajām olimpiskajām spēlēm. Viņai nepatīk kleitas un futbols, bet starta blokos viņa reizēm aizskatās uz savu jauno manikīru...

Pusotrs kilometrs līdz skolai

Varbūt gaidot tevi ciemos, tavā dzimtajā pilsētā Valmierā tā pucē un atjauno Jāņa Daliņa stadionu?

Nuuu, tā ir mazliet maldinoša informācija – ka Valmiera ir mana dzimtā pilsēta...

Tātad vikipēdija melo?

Valmiera ir pilsēta, no kurienes ir mans tēvs, no turienes nāk Bukšu dzimta. Nezinu, kurš ko ir sajaucis, bet es esmu no Ogres rajona Ķeipenes. Tur es uzaugu, sāku iet skolā un tikai vēlāk pārcēlos dzīvot tuvāk Rīgai, pie mammas uz Ķekavu. Tad uz Ādažiem, bet nu jau ceturto gadu dzīvoju Rīgā.

Kad Ķeipenē pēdējo reizi biji?

Pirms pāris mēnešiem biju apciemot omīti. Žēl, ka tagad tur ir pilnīgi tukšs, gandrīz neviens cilvēks nav manāms. Man jau tā daba un lauki patīk – varbūt no turienes man tie fiziskie dotumi? Bērnībā vajadzēja iet pusotru kilometru uz skolu turp un atpakaļ – reizēm, kad vēl bija ziemas un puteņi, bija arī sniegs pāri ceļiem. Noteikti no tiem laikiem ir mans rūdījums.

No kurienes klikšķis tieši uz sprintu un skriešanu? Komandā bumbu spēlēt taču būtu interesantāk!

Jā, mamma mani visādi virzīja uz basketbolu. Patika, bet kaut kā nesakrita. Klikšķis uz vieglatlētiku notika tikai padsmit gados, kad mani ar to vairāk iepazīstināja. Draudzenes mamma, kura pati trenējusies Murjāņos, man teica: paklau, tu taču izskaties pēc vieglatlētes! Ātruma īpašības man jau bija kopš agras bērnības – sporta stundās daudzi puiši apvainojās, ka kaut kāds skuķis viņus ņem un tā vienkārši noskrien.

Nākamā lapa: Gribēja audzēt zivis Skandināvijai, bet sanāca iekarot Latvijas tirgu