Iedvesma un veiksmes stāsti: 9 īpašas “Deviņvīru” intervijas, kuras nedrīksti palaist garām
Žurnāls “Deviņvīri” 2021. gadā uz sarunām aicināja dažādus interesantus cilvēkus ar visdažādākajām profesijām un vaļaspriekiem, aicinot dalīties ar paveikto.
Stāsts par diviem brāļiem Lauri un Helmutu, kuri plānoja audzēt zivis eksportam uz Skandināviju, taču pandēmijas dēļ iekaroja vietējo tirgu.
Arktiskās palijas dzimtas koks
Sāksim ar visu šo augstdzimušo, proti, lašveidīgo, zivju ģenerālklasifikāciju. Būtībā lašveidīgie sastāv no sešām galvenajām ciltīm jeb ģintīm. Pie pirmās pieder cēlveidīgie ("Salmo"), kurā ietilpst mums visiem zināmais Atlantijas lasis ("Salmo salar"). Otrā ļoti plaši pārstāvētā ir Klusā okeāna lašu "Oncorchynchus" ģints, pie kuras pieder arī karaliskais un vislielākais lasis jeb čaviča. Vēl ir taimiņu, ļenoku, alatu un paliju ("Salvenilus") ģints – un par pēdējo tad mēs arī parunāsim. Arktiskā palija ("S. Alpinus") savā ciltī nepavisam nav vientuļa – viņas tuvākie radi dzīvo gan Amerikā, gan Kanādā, gan Sibīrijā. Krievu ihtioloģijas patriarhs Leonīds Sabaņejevs savā monumentālajā darbā "Krievijas zivis" palijas ciltis iedala teju vēl 20 apakšdzimtās, gandrīz vai katrai Sibīrijas dižtecei pierakstot savu iedzimto (ar it kā unikālu un pastāvīgu etnosu) – tā viņš savrupi min Jeņisejas, Obas, Ļenas, Amūras, Irtišas, Angāras un pat Laptevu, Ohotskas un Karas jūrā mītošās palijas. Bet mūs šoreiz interesē mūsu stāsta galvenā varone – arktiskā palija. Šī lašveidīgā īpaši izceļas ar savu košo – spilgti dzelteno vai oranžo – vēdera krāsu. Tāpat arī krūšu, vēdera un anālā spura tai ir spilgti sarkana. Lai arī skandināvu literatūrā minēts, ka atsevišķi eksemplāri varētu sasniegt 120 centimetru garumu un 16 kilogramu svaru, domājams, tās ir tikai teorētiskas aplēses. Liela, dabiskā vidē (piemēram, Storumana ezerā) augoša zivs jau no 4–5 kilogramiem tiek uzskatīta par trofejeksemplāru. Gastronomiski īpaši augstvērtīga un iecienīta savas maigās tekstūras un izteikti aromātiskās garšas dēļ.
Brāļi, kuri gana palijas
Lauris Apsis pēc izglītības ir ekonomists, viņa brālis un arī biznesa partneris Helmuts ir finansists un papildus arī mūzikas pedagogs. Vai viņi vada korus vai biznesa kursus? Neuzminējāt, netālu no Ropažiem uz vecvectēva zemes brāļi ir uzcēluši lielāko un modernāko recirkulācijas zivju ražotni Baltijas valstīs, kur audzē mūspusē visai eksotisku zemūdens personāžu – arktisko paliju, sākot no ikriem līdz gatavai produkcijai. Tā saucas "Zivs uz ledus", starptautiskajā versijā – "Blue Circle". Bez visaugstākajiem biznesa drošības un kvalitātes standartiem, kas prasa daudz rūpju un laika, brāļi atrod laiku arī vaļaspriekiem – vasarā viņi uzgāzē mežos ar krosa močiem un ziemā nododas zemledus copes izaicinājumiem Latvijas ūdenstilpēs.
