Viss ir relatīvs. Kāda bija visu laiku izcilākā zinātnieka Alberta Einšteina dzīve
Alberts Einšteins – visu laiku izcilākais zinātnieks, kurš apgrieza kājām gaisā visu agrāko fizikas zinātni un izpratni par kosmosu. Tieši viņu, modernās fizikas, kvantu mehānikas un relativitātes teorijas pamatlicēju, visbiežāk saista ar 20. gadsimta zinātnes uzplaukumu. Turklāt Einšteins iemācīja cilvēkiem, ka nav vienas mūžīgas un absolūtas pasaules ainas. Viss ir relatīvs.
Izcilā zinātnieka biogrāfi norāda, ka Einšteins bija reliģiozs, taču ne vispārpieņemtā nozīmē. Zinātnieks reiz izteicās: “Tas, ko jūs lasāt par manu reliģisko pārliecību, protams, ir meli – meli, ko sistemātiski atkārto. Es neticu personīgam dievam un to nekad neesmu noliedzis, bet gan paudis pilnīgi skaidri. Ja manī ko var saukt par reliģisku, tad tā ir neizmērojamā apbrīna par pasaules struktūru tiktāl, cik to var atklāt mūsu zinātne.”
Un vēl: “Visskaistākais un visdziļākais pārdzīvojums, ko var piedzīvot cilvēks, ir noslēpumainības sajūta. Tā ir pamatā reliģijai un visām dziļākajām tendencēm mākslā un zinātnē. Tas, kurš nav izjutis šo sajūtu, man šķiet ja ne gluži mironis, tad katrā ziņā aklais. Spēja to uztvert mūsu saprātam ir nesasniedzami, tas apslēpts tiešajos pārdzīvojumos, tā skaistums un pilnība līdz mums atnāk tikai netiešu un vārgu atbalsu veidā. Tā arī ir tā reliģiozitāte. Un šajā aspektā es esmu reliģiozs. Esmu gandarīts, ka spēju pārsteigumā būvēt savus pieņēmumus par šiem noslēpumiem un padevīgi mēģinu domās izveidot ne gluži visu aptverošu absolūtas esības ainu.”
Einšteina nozīme šajā absolūtajā esības ainā it īpaši aktualizējās piecdesmitajos gados, kad pasliktinājās viņa veselība. Bruklinas ebreju slimnīcas ārsti profesoram atklāja vēdera aortas aneirismu, čūlveida paplašinājumu. Zinātnieks nolēma atpūsties un kopā ar savu uzticamo sekretāri Djūkasu aizbrauca uz Floridu. Savā priekšpēdējā dzīves dienā viņš uzņēma Izraēlas konsulu, pēc tam nosnaudās, bet vēlāk sekretāre viņu atrada sabrukušu vannas istabā. Sarunā ar ārstiem Einšteins atteicās no piedāvājuma operēt aortu. Zinātnieks norādīja, ka no dzīves aizies eleganti, nevis mākslīgi un bezgaumīgi paildzinās savu eksistenci.
Kad nākamajā rītā sekretāre atrada Einšteinu bezsamaņā, viņu nogādāja Prinstonas slimnīcā Nūdžersijā. Juzdamies nedaudz labāk, Einšteins slimnīcā pievērsās saviem fizikas pierakstiem, bet vakarpusē iemiga. Viņš nomira 1955. gada 18. aprīļa naktī, kad plīsa aneirisma. Einšteins devās mūžībā 76 gadu vecumā, atrodoties tālu no dzimtenes; nāves brīdī pie viņa bija tikai medicīnas māsa. Uz zinātnieka naktsskapīša atradās vienotā lauka teorijas manuskripts, kuru viņš diemžēl nepaguva pabeigt. Alberta Einšteina ķermeni kremēja un pelnus izkaisīja Delavēras upē.
