Pētnieki sabrūvē un nobauda faraonu alu
Izraēlas zinātniekiem izdevies izbrūvēt alu no 5000 gadu sena rauga. Viņi uzskata, ka līdzīgu miestiņu baudīja senās Ēģiptes faraoni, un cer, ka tas ieņems vietu mūsdienu veikalu plauktos.
Izraēlas Senatnes pārvaldes un trīs universitāšu pētniekiem izdevās iegūt sešus rauga paraugus no izrakumos atrastām krūkām.
“Es atceros, ka mēs beidzot izbrūvējām šo alu, mēs visi apsēdāmies pie galda un sākām to dzert… Un es teicu, vai nu mums tagad būs labi, vai pēc minūtēm visi būsim miruši,” stāsta arheologs Arens Maijers no Barilana universitātes. “Mums izdevās izdzīvot,” viņš piebilst. Šis ir nozīmīgs eksperimentālās arheoloģijas sasniegums.
Zinātniekiem talkā nāca aldaris Itajs Gutmans. Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju, izdevās radīt kviešu alum līdzīgu dzērienu 6% stiprumā un 14% medalu. Līdz šim nevienam nebija izdevies sabrūvēt miestiņu, izmantojot antīko raugu.
“Ir pilnīgi neticami, ka raugs izdzīvoja senajās krūkās tūkstošiem gadu, gluži vai gaidīdams, lai to atrok un dod iespēju atkal dzīvot,” saka Jeruzalemes Ebreju universitātes doktors Ronens Hazans. Baudīt faraonu laiku dzērienu bijis visai neparasti, turklāt garša bijusi itin laba.
Tālā senatnē alus šajā reģionā bija viens pārtikas pamatproduktiem tāpat kā maize, un to dzēra visi neatkarīgi no vecuma un sabiedriskā statusa. Tā kā ūdens bieži varēja būt netīrs, daudz drošāk bija dzert alu vai vīnu. Līdzīgi bija arī viduslaiku Eiropā, un vietā atgādināt, ka piesārņota ūdens dēļ vēl 19. gadsimta Londonā izcēlās holeras epidēmija.
Senatnē alu darīja citādi – no graudu un ūdens maisījuma, ko izcepa un atstāja saulē ierūgt. Garšai reizēm pievienoja dažādu augļu ekstraktus.
