100 lietas Latvijas simtgadei. 1973. gads: GARI PUIŠU MATI
Viens no latviešu puišu klusās pretošanās līdzekļiem pastāvošajai kārtībai bija gara matu nēsāšana. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1973. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1974. gads.
Šodien pat grūti iedomāties, ka vēl pirms dažiem gadu desmitiem no valsts iestādes dzītu ārā puisi, jo viņam ir par garu mati. Un tāpēc 1973. gada frizūra ir GARI PUIŠA MATI. 1973. gada rudenī padLatvijas komsomōlu centrālais orgāns “Padomju Jaunatne” publicēja kāda latviešu dēlieša izmisušas mammas V. Vaivodes vēstuli:
“Dārgā redakcija!
Man ir 16 gadu vecs dēls. Nesen aizgājām uz miliciju izņemt viņam pasi, bet pasi neizdeva, teica, lai vispirms nogriežot matus. Jā, dēlu mati šodien ir vecāku vislielākā nelaime. Tas ir jautājums, kuru mēs, vecāki, nevaram atrisināt. Arī es ar savu dēlu esmu runājusi gan ar labu, gan ar ļaunu, bet mati tā arī paliek gari. Arī todien, ejot no milicijas, viņš kategoriski atteicās nogriezt matus. Kad es viņam paskaidroju, ka pasi neizdos, arī ar to es neko nepanācu. Viņa atbilde sekoja: “Visi staigā ar gariem matiem, es jau neiešu viens staigāt citādi". Zinu, šinī jautājumā viņš mani neklausīs.
Kad darbā sākām runāt par šo jautājumu, tās mammas, kam dēli ir sasnieguši tikai 5-6 gadu vecumu, mūs bargi nosoda. Viņas vai nu iedotu saviem dēliem miega zāles un gulošus nofrizētu, vai nelaistu pavisam dzīvokli, kamēr nebūtu nogriezti mati. Lai tad iet, kurp acis rāda. Tikai tās mammas, kam ir dēli padsmitos, atzīstas, ka dēli neklausa. Var jau būt, ka esmu slikta māte, jo man rokas neceļas ne gulošam apgriezt matus, ne izraidīt dēlu no dzīvokļa, jo es baidos, ka ar to nebūs līdzēts.
Daudzas naktis domās esmu atgriezusies savā jaunībā. Arī toreiz mūsu vecākiem nepatika ne mūsu frizūra, ne mūsu apģērbs. Bet mums taču bija savi likumi un sava mode.
Lūdzu, nepārprotiet - es negribu aizstāvēt dēlu, bet zinu tikai vienu - tā cīnoties kā šodien ar garajiem matiem, rezultātu nebūs. Pie mana dēla nāk draugi, kam ir izglītoti vecāki, un paši puikas stājas institūtos, bet mati ir vēl garāki nekā manam dēlam.
Manas domas ir tādas – ja jau ir likums, ka nedrīkst staigāt ar gariem matiem, tad vajadzētu milicijai ņemt jauniešus taisni no ielas. Nogriezt matus, kā pienākas, un lai viņi valstij par to atstrādā savās brīvajās dienās. Daudzi vecāki par to būtu pateicīgi, un jaunieši redzētu, ka citas izejas nav, un paši ietu pie friziera. Bet šodien viņi pasaka: tāda likuma nav — nogriezt matus, un mēs, vecāki, netiekam galā ar saviem dēliem”.
