100 lietas Latvijas simtgadei. 1967. gads: RĪGAS JĀŅA BAZNĪCAS ALTĀRIS
Latvijas luterāņi ar lūgšanām mierpilnā pazemībā piemin boļševiku terorista Ļeņina “dižos sasniegumus”. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1967. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1968. gads.
1968. gada valsts svētku mēnesis Latvijas luterticīgajiem iesākās ar gavilēm un pateicības psalmiem Visvarenajam par maizi un darbu, ko devusi dzimtene, pateicoties vienam no lielākajiem pagājušā gadsimta ateistiem un pareizticīgo popu un draudžu locekļu apšāvējiem - Ļeņinam. Tā vismaz vēsta ar LPSR čekas visžēlīgu atļauju driķētais „Ev.-lut. Baznīcas kalendārs 1968.g.”.
Galvenais latvju ticīgo sirdis „svētījošais un mierinošais pasākums” notika pie 1967. gada lietas – RĪGAS JĀŅA BAZNĪCAS ALTĀRA (bet ne tikai), jo pie kādreizējā (un arī pašreizējā) mūszemes luterāņu galvenā altāra Rīgas Domā tas nevarēja notikt, jo tur jau saimniekoja LPSR Valsts Filharmonijas ļauži, apsaimniekojot koncertzāli, par ko bija pārvērsta arhibīskapa katedrāle. Tā nu LPSR ļuturu kaļendars vēsta, ka 1967. gada 8. novembrī notika:
„Rīgas Sv. Jāņa baznīcā svinīgs dievkalpojums ar visu Rīgas mācītāju un draudžu koru piedalīšanos sakarā ar Padomju Savienības 50 gadu pastāvēšanas un tās dibinātāja Vladimira Ļeņina pirmiem dekrētiem par mieru un maizi. Šo Valsts svētku laikā notika arī citās pilsētās, kā Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Kuldīgā, Saldū, Jēkabpilī, Cēsīs un citur, svinīgi dievkalpojumi”.
