100 lietas Latvijas simtgadei. 1986. gads: ZAĶUSALAS TELEVĪZIJAS TORNIS

Vēl tikai dažas dienas un pēc 1986. gada 18. novembra dienas – decembrī pilnā apmērā sāka raidīt Zaķusalas televīzijas komplekss. Un nu varējām skatīt tālrādi, kura signālu saņēma no 1986. gada lietas jeb celtnes – ZAĶUSALAS TELEVĪZIJAS TORŅA, kurš ar savu smaili 368,5 metru augstumā ir visaugstākā tālumrādes antena Eiropas Savienībā (Eiropā gan Zaķusalas antenas turētājs ir tikai trešais augstākais, bet vai tad mums jāskatās uz torņiem, kas ir ārpus Eiropas ūnijas?).

Tā nu 1986. gadā padomju celtnieki varēja raportēt, ka noslēgusies 1979. gadā uzsāktā televīzijas torņa būvniecība Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas galvaspilsētas viducī uz Zapadnajas Dvinas salas. Tomēr viss jau tā īsti vēl nebija pabeigts – Zaķusalas lielās antenas celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti tikai desmit gadus pēc tās celtniecības uzsākšanas – 1989. gadā.

Televīzijas torņa celtniecība, pēc padomju tempiem, notika visnotaļ raiti. 1967. gadā Latvijas PSR Ministru padome nolēma, ka jāceļ jaunā televīzijas stacija. 1972. gadā signālu, ka to drīkst darīt, padlatvijas amatpersonas saņēma no Maskavas, un pēc nieka septiņiem gadiem to jau sāka būvēt, bet vēl pēc desmit pabeidza pilnībā. Dižceltne tapusi pēc jaunā gruzīnu arhitekta Kima Nikuradzes projekta.

Sākumā gan tika spriests, ka lielo antenu varētu uzsliet kaut kur tālāk no pilsētas centra – pie Bābelītes ezera, Baložkalnā vai pat Ulbrokā. Tomēr atbrauca Maskavijas komisija un tā cieši Rīgas vietvalžiem norādīja – tornim jāatrodas Rīgas centrā, lai tajā varētu ierīkot skatu laukumu. Tas torņa būvniecību sadārdzināja - ģeologi atklāja, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja — valdība jau bija akceptējusi celtniecību Daugavas viducī.