Vasarā bieži apciemoju vecākus kapos,par cik no bērna kājas tiku ņemta līdzi kapu uzkopšanā-man tā bezgalīgi klusā aura ir sirdij tuva.Apkopju,pasēžu uz soliņa un reizēm jā “pasūdzos” mammai par dzīves satraukumiem.Ir sajūta,ka viņa mani sargā.
Visa Vecrīga celta uz mirušo kauliem. Senos laikos mirušos apglabāja baznīcās vai blakus tām. Pēc tam tās vietas mainījās. Apglabāja arī māju dārzos. Šodien tur visur ir virsū ēkas.
Mani kapos apņem gaišs miers, gandrīz prieks. Visi šie apgalvojumi, pretenzijas uz ekstrasensoriku, "speciālistu" viedokļi.... Kā jūtat, tā dzīvojiet, sev var piebaidīt jebko - iznāks pašnobūrums :)
Zinu vienu privātmājy, kuru uzcēla uz karavīru kauliem, kaut kaimiņi brīdināja, ka nevajag to darīt. Īpašnieks nomira pirmais, tad abi dēli, sieva, māte, vedekla. Tajā mājā neviens nav vesels un laimīgs. Arī turpmākie saimnieki... Te nu ir sods par mirušo miera traucēšanu.
Kapi ir mazi botāniskie dārzi. Un arī maza arhitektūra. Nevajag pesteļot. Ja kāda puķe nonīka, jo sausa vasara, aiznes dārzā atveseļo un atkal iestādi kapos atpakaļ. Bet grābeklīšus nodot metāllūžņos,lai tiktu pie kāda eirika ,gan nav labi.Un bezcerībā iet burties, nu galigi garām.
Kapu enerģētikas mistika: kādi ir kapu likumi, un kāpēc svarīgi neapbēdināt mirušos
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien