Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
12 komentāri
Sakārtot:
P.S.
2019. gada 2. februārī 10:07
Ir jau vēl dzīvi liecinieki ,kuri atceras šo kungu kā VDK kā sevišķi nežēīigu nagu maucēju Rēzeknē.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
īpaši stulbs
2019. gada 3. februārī 09:33
Žīdi ir viltīgi, jā!
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Vilis Seleckis
3. maijā 16:17
Ja autors uzņemas rakstīt par tik nopietnu jautājumu, tad vajag veikt arī nopietnu pētījumu. Stāsts par runas publicēšanu ir pilnīgi aplams. "Skolotāju Avīze" runu publicēja uzreiz pēc plēnuma. Netika nokavēta ne diena. Vienlaikus tika nodrukātas arī vairākas citas runas. Vulfsona kungs bija ieradies redakcijā, atnesa savu manuskriptu, un mēs ar viņu saskaņojām runas tekstu galīgā redakcijā. Vienbrīd autors šaubījās, vai minēt visbīstamāko terminu - okupācija. Tomēr vienojāmies, ka nekas netiks mainīts. Nebija nekāda mēģinājuma nomainīt redaktoru Fēliksu Zvaigznoni. Notikumi risinājās pavisam citādi. Redakcijā ieradās divi redkolēģijas locekļi, augstskolas pasniedzēji - Ausma Špona un Alberts Varslavāns. Es tajā brīdī biju politiskās nodaļas vadītājs, turklāt plēnumā biju uzstājies ar runu par izglītības jautājumiem. Abi ciemiņi savus iebildumus vērsa tieši manā virzienā. Tomēr saruna bija itin iecietīga, un es neko negribu pārmest saviem bijušajiem pasniedzējiem. Nebija nekāda mēģinājuma nomainīt redaktoru. Šis apgalvojums ir klaji meli, un liecina, ka autors šajā jautājumā nav mēģinājis noskaidrot patiesību. Pēc kāda laika Vulfsona runa parādījās arī citos laikrakstos, vispirms "Literatūrā un Mākslā". Ceru, ka visi citi autora apgalvojumi balstās uz nopietniem pētījumiem. Ja ir vēlme visu precīzi noskaidrot, varu piedāvāt savu grāmatu "Tas bija brīnums, ko mēs paveicām".
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Rihards Popovs
3. maijā 16:21
Vulfsons bija netolerants,un sevi sauca par žīdu,vismaz daugu un kolēgu lokā.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Vilks
3. maijā 17:01
50-tajos gados”Cīņā” bija daudz komentāru par izkurtējušajiem rietumiem un cilvēku pazemojumiem kapitālismā iepretim gaišajai padomju nākotnei- parakstīja šīs sirdsšķīstās paskvilas M.Vilks...
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Sameklē
3. maijā 20:09
Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, 2. turpinājums
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
A
3. maijā 20:18
Nevajag tēlot- paldies Mavrikam par 4.maiju un drosmi pateikt to ko gaidījām. Atceros, ielidoju no Suhumi 1988.g.jūnijā, atvēru Cīņu un apstulbu pēc Rakstnieku sav.plēnuma Mavrika uzrunas!! Paldies viņam latviešu tautas vārdā!
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Ōpaps
3. maijā 22:02
Ne jau čekistiem un Litenes virsnieku slepkavām esam pateicību parādā par neatkarību, bet gan tiem, par kuriem ziņu portāli klusē vai viņus piemin ārkārtīgi reti ar maziem burtiem virsrakstos ziņu lapu malās. Pārkrāsojušies komunisti un čekisti tagad, redz, esot tie īstenie nācijas tēvi un latviešu tautas glābēji, nevis pašas atviešu tautas atmoda, kas komunistus piespieda pārkrāsoties un par katru cenu saglabāt varu savās rokās, lai netiktu tiesāti par noziegumiem pret cilvēci.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Otto Gauja
3. maijā 23:09
Varētu daudz ko pateikt, BET diemžēl šajā "demokrātijā" ir lietas par kurām nedrīkst runāt tieši tāpat kā PSRS nedrīkstēja runāt par kaut ko citu...!
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Reksis
4. maijā 08:52
1988.gada maijā kādā LPSR Kultūras ministrijas organizētā lekcijā Vulfsons uzstājās ar runu, kuras viens no galvenajiem punktiem bija tiešik! šis "okupācijas" jautājums; būtībā viņš dziļdomīgi pateica sekojošo:-"varētu jau droši teikt- okupācija, bet!- tie demonstrantu desmiti tūkstošu, kas bija 1940.gada ...jūnijā Rīgas ielās....".Tā,lūk!
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Konstance Kalniņa
4. maijā 13:00
Drosme Maskavā pateikt to,ko pateica Vulfsons,kad viņu gribēja padzīt no tribīnes,bet Gorbačovs žēlīgi atļāva turpināt,neatradās nevienam latvietim.Bet jūs sakiet-žīds.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
pensionāre
4. maijā 13:00
un mūža galā apprecēja ebrejieti Emmu Bramņiku.Vef, ā bija attiecīgās nodaļas vadītāja ,neieredzēja latviešus un mūsu valodu.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts

Pievienot komentāru

Autorizēties
Komentāru noteikumi