Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
3 komentāri
Sakārtot:
Dzintars Lielais
1. decembrī 08:20
Aū,kādi komunisti Latvijā 1934 .gadā, propagandai cipari sajukuši, komunistu sen vairs nav ,bet pastalas nevar vien rimties
beerdrinkers
1. decembrī 14:18
Dzintar Lielais, cik gadu vecumā tu uzzināji, ka tavs īstais vārds nav Dauni Atpisies? Kad pasi saņēmi?
Elmārs Barkāns
1. decembrī 22:26
Protams, ka Pommers nebija pieņemams nevienai no pusēm. Lai saglabātu Latvijas pareizticīgās baznīcas autonomiju un savu personīgo autoritatīvo varu, Pommers negribēja atteikties no formālas pakļautības Maskavas patriarhātam, jo viņš ļoti labi saprata, ka staļiniskā Krievija viņam neko nevarēs pavēlēt, kas neapmierināja monarhistus un latviešus nacionālistus, kuri nesaprata, ka Pommera vēlme neatdalīties no komunistiskās Maskavas nebija vis politiska, bet gan personiska varas apzināšanās. Viņu nogalināt gribēja visi: gan Krievijas čeka, kas viņā saskatīja cilvēku, kas viltīgi izmanto savā labā komunistisko ateismu; gan krievu monarhisti, kuri nesaprata, kāpēc viņš "sadarbojas" ar cara slepkavu režīmu; gan latviešu nacionālisti, kuri viņa neatteikšanos no "sadarbības" ar Maskavu uzskatīja par nodevību. Tai pašā laikā Pommers bija autoritārs valdītājs (gluži tāpat kā Kārlis Ulamnis), kas noteikti neapmierināja arī demokrātus.

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi