Radot Christian Dior 2000. gada pavasara/vasaras augstās modes kolekciju, Galiāno bija aizņēmies idejas no bezpajumtnieku stila, ietērpjot modeles maisveidīgās, raupjās un saplēstās drēbēs un rotājot ar visu to, kas atrodams pilsētu ielās, – ar viskija pudelēm, baloniem, glāzēm un saspraudēm.

Kritiķi bija sašutuši, un Galiāno bija spiests aizstāvēties, ka nav vēlējies radīt šovu no dzīves pabērnu nelaimes.

Uzbrukumiem un diskusijām punktu pielika laikraksts New York Times: “Kas ir ļaunāk? Parīzes modes dizainers, kurš uz bezpajumtniekiem raugās kā uz estētiskiem objektiem, vai Ņujorkas mērs, kurš uz tiem nepaskatās vispār?”

Planētai un naudas makam: interneta veikals pārpērk apnikušās drēbes par 40% no iegādes cenas