Suminot Versace pastāvēšanas 40 gadadienu un pieminot 20 gadus, kopš pāragri mūžībā aizsaukts zīmola dibinātājs Džanni, atceramies interesantākos modes nama vēstures pagriezienus.

Viss sākās ar Džanni

Džanni Versače, viens no slavenākajiem 20. gadsimta nogales dizaineriem, piedzima 1946. gada 2. decembrī un uzauga Itālijas dienvidu pilsētā Redžo di Kalabrijā. “Redžo sākās manas dzīves stāsts mammas šūšanas ateljē un augstās modes veikalā. Te, jau mazs bērns būdams, sāku novērtēt Iliādu un Odiseju, te pirmo reizi ieelpoju diženo Grieķijas mākslu,” atcerējās Džanni.

Mātes Frančeskas butikā viņš iemācījās skicēt, piegriezt un šūt. Par savu meistarību dizainers var pateikties tieši viņai, tomēr attiecības ar mammu bijušas sarežģītas. Frančeska lielāku uzmanību veltījusi vecākajam dēlam, centīgajam Santo, un Džanni izmantoja modi arī tālab, lai būtu viņai līdzās, izpelnītos uzmanību un pašapliecinātos.

“Dizains pie manis atnāca pats, man nebija nekur jādodas to meklēt,” reiz stāstījis Džanni. Tomēr pēc vidusskolas un stažēšanās mātes salonā viņš devās prom un 1972. gadā pārcēlās uz Milānu, kur strādāja itāļu modes uzņēmumos – Genny, Complice, Mario Valentino un Callaghan.

Jau pēc sešiem gadiem ar zīmolu Byblos, Genny un Complice īpašnieku brāļu Džirombelli atbalstu Versače nodibināja savu zīmolu Gianni Versace SPA un tajā pašā 1978. gadā debitēja ar kolekciju. Veiksmīgam startam sekoja reibinoši panākumi: pēc pirmajiem 10 darba gadiem Versačes impērija bija vairāk nekā 800 miljonus dolāru vērta.

Ģimenes bizness

Bagātais luksusa dzīvesstila cienītājs Džanni bija zīmola publiskais tēls, taču aiz viņa stāvēja citi Versačes. Atzīdams, ka modē iedvesmojas no klasiskās romiešu un grieķu kultūras, zīmola uzbūvi viņš balstīja uz itāļu renesanses biznesa ģimenisko struktūru. Par Versace vadītāju kļuva brālis Santo, bet mazā māsa Donatella bija mūza, kritiķe, dizainere un uzņēmuma viceprezidente.

“Pa īstam uzticēties tu vari tikai ģimenei,” Džanni skaidroja savu nostāju. “Ar to vari izkauties – un no jauna to iemīlēt. Pulksten sešos strīdēties, bet astoņos jau ieturēt jaukas vakariņas.”

Donatella, pārņēmusi brāļa lietu, dzimtas nozīmi skatīja plašāk: “Manā karjerā tā ir viss. Ja tavs uzvārds arī ir zīmola nosaukums un zīmols kļūst par vienu no slavenākajiem pasaulē, tad ģimene ir tava sirds. Dzimta nozīmē vairāk nekā tikai cilvēkus ar vienu uzvārdu. Zīmols Versace ir paplašināta ģimene, un tas ir mūsu spēks. Mēs runājam, smejamies, cīnāmies un cienām viens otru kā tuvinieki.”

Šobrīd situācija ir mainījusies. Kaut Donatellai joprojām pieder 20 procenti uzņēmuma, Santo 30% un Donatellas vecākajai meitai Alegrai 50%, dizainere atgādina, ka zīmols vairs nav ģimenes uzņēmums: “Tāds bija vecais Versace. Tagad mums ir jauns menedžeris, un zīmolu, kas joprojām pieder ģimenei, vairs nevada pati ģimene.”

Slavenības

“Džanni viens no pirmajiem saprata, cik daudz ir vērtas slavenības, kuras sēž skates pirmajā rindā, kāda ir supermodeļu jēga un starptautisko mediju nozīme,” saka izdevniecības Conde Nast mākslinieciskā redaktore un dizainera draudzene Anna Vintūra. Naomi Kempbela, Klaudija Šīfere, Keita Mosa, Kristija Tērlingtone – bez šīm meitenēm neiztika nevienā Versace skatē. Viņš padarīja viņas slavenas, un viņas atmaksāja ar uzticību.

Donatellas uzdevums bija nodibināt draudzīgas attiecības ar modelēm, bet Džanni viņas padarīja par personībām. “Ne pirms, ne pēc tam dizaineri nav ļāvuši modelēm izpausties kā personībām,” viņa spriež. “Modelēm bija jādemonstrē apģērbs, jābūt ļoti nopietnām un gandrīz bez dvēseles. Džanni panāca pretējo: stāsts bija par meitenēm un to, ko meitenes domāja. Nevis par apģērbu, kas jāvalkā, bet par cilvēku, kurš valkā apģērbu.”

Tagad, tehnoloģiju un sociālo mediju laikmetā, modeles atkal ir individualitātes un ietekmīgas personas. Donatellu priecējot mūsdienu fenomens – Instagram modeles ar Džidži Hadidu priekšgalā, kuru rosība paver plašākas reklāmas iespējas arī zīmoliem: “Viņas ir lieliskas. Ļoti gudras meitenes. Beidzot atkal mums ir meitenes, kuras uzdrošinās izcelties no pūļa!”

Džanni bija arī viens no pirmajiem modes dizaineriem, kas turīgu sabiedrības locekļu vietā uz skatēm aicināja slavenības un paša draugus. Draugi – kuri visbiežāk arī bija slavenības – bija zīmola preču labākā reklāma. Mūziķi Madonna, Eltons Džons, Prinss, Džons Bon Džovi un aktrise Patrīcija Ārkete piekrita kļūt par Versace reklāmas kampaņu modeļiem.

Inscenējumi, kā likums, bija erotiski, bet arī fotogrāfi bija tikai vislabākie – Ričards Avedons, Helmuts Ņūtons, Herbs Ritss. Ietērpjot Dženiferu Lopesu 2000. gada Grammy balvu pasniegšanas ceremonijai, zīmols, nu jau Donatellas vadīts, kļuva arī par slavenību ģērbšanas tendences uzsācēju. Dizainere savu skatītāju rindas, draugu loku un, protams, reklāmas komandu kuplināja ar nākamo slavenību paaudzi. To pārstāvēja mūziķes Kristīna Agilera, Bejonsē un Lēdija Gaga.

Kultūra un māksla

“Mans dizainera pienākums ir censties pārkāpt noteikumus un barjeras. Esmu kā mazs Marko Polo, kurš dodas pasaulē, lai to atklātu, un miksē kultūras, kuras ir atklājis,” reiz apgalvojis Džanni Versače.

Viņa laikā tapušās zīmola kolekcijas (arī kostīmi teātra, dejas un operas izrādēm) vēsta par kaislību pret antīko kultūru, Bizantijas mākslu, renesansi, baroku, neoklasicismu, art deco stilu un, protams, amerikāņu popkultūru.

Savā Komo ezera piekrastes villā Fontanelle Džanni bija savācis iedvesmojošu dizaina priekšmetu un mākslas darbu kolekciju. Gleznu skaits vien bija mērojams simtos.

Bizantiešu bagātīgās mozaīkas un zelts vizuļoja viņa dizainēto tērpu izšuvumos un ornamentos, hellēnisma stils izpaudās apģērba ielocēs un drapējumos, ļaujot nojaust valkātājas augumu bez atkailināšanas, par art deco atgādināja lencīškleitas ar ģeometriskiem rakstiem un kristālu rotājumiem...

Džanni Versače uzskatīja, ka modē ir jāiekļauj māksla, jo tad rezultāts būs sevišķi vērtīgs un arī tehnoloģiski pārsteidzošs. Visu šo pagātnes mantojumu viņš dāsni sakausēja ar aktuālām tēmām, slavenību ikonogrāfiju, rokenrola stilu un fetišisma elementiem.

Traģēdija

Lai gan parasti ik rītu pēc jaunākajiem laikrakstiem uz tuvējo Maiamibīčas kafejnīcu devās Džanni asistents, 1997. gada 15. jūlijā dizainers izlēma turp aiziet pats.

Atceļā uz villas Casa Casuarina kāpnēm viņu nošāva Endrū Kunanans – sērijveida slepkava sociopāts, 27 gadus vecs gejs un žigolo, kura rīcības patiesie iemesli palika neizdibināti (nedēļu vēlāk Kunanans nošāvās pats; taču dažādas versijas par to, vai upuris un slepkava bijuši personiski pazīstami, pasaules medijos klīst joprojām).

Džanni bija 50 gadu, un viņš tikko bija atgriezies darbā pēc divu gadu pārtraukuma, kura laikā, kā ziņoja ģimene, ārstējās no retas formas iekšējās auss vēža. Nedēļu pirms atentāta Versače demonstrēja savu pēdējo kolekciju Parīzes viesnīcā Ritz.

Džanni piemiņas pasākumu Milānā apmeklēja ap diviem tūkstošiem cilvēku, starp tiem – Džanni mīļākā modele Naomi Kempbela, mūziķis Eltons Džons un princese Diāna.

Versače Nr. 2

Pēc Maiami atentāta bija jādzimst jaunam Versace. Zīmols aizvien palika ģimenes rokās: brālis Santo saņēma 30% uzņēmuma, Donatella 20%, bet tolaik tikai 11 gadu vecajai Donatellas meitai Alegrai mantojumā tika atlikusī puse. Donatella kļuva par Versace radošo direktori un Versace Group viceprezidenti, Santo turpināja pildīt līdzšinējos pienākumus.

Donatella, kura līdz 42 gadu vecumam bija dzīvojusi un strādājusi brāļa paspārnē, tika bez ceremonijām iemesta radošās direktores krēslā un nonāca publiskās uzmanības starmešu gaismās.

Mazāk nekā trīs mēnešus pēc brāļa nāves viņa ar asarām acīs paklanījās Versace skates noslēgumā. Lai gan atbalstītāji, starp tiem aktrise Demija Mūra, mūziķis Bojs Džordžs un tolaik vēl ASV Vogue redaktore Anna Vintūra, sveica viņu ar stāvovācijām, drāmas gals vēl nebija redzams. Spiediens, ko radīja atbildība par Versace vārdu un uzņēmumu, bija pārāk liels – Donatella centās aizmirsties ar ballītēm, alkoholu un narkotikām.

“Ilgu laiku man likās, ka šajā amatā esmu nonākusi tikai traģēdijas dēļ, nevis tāpēc, ka būtu to pelnījusi. Džanni piemiņas labad gribēju būt veiksmīga, taču biju pārbijusies un nepārliecināta. Viss, ko zināju, bija Džanni stils, un es domāju, ka tas ir tas, ko cilvēki no manis vēlas. Tas nebija mans stils, es tikai centos sekot viņa pēdās.”

Tas nesekmējās, māsas pirmās kolekcijas izskatījās pēc vājām brāļa stila imitācijām. Arī finansiāli gāja slikti. Santo bija spiests pārdot Džanni villu Casa Casuarina un Manhetenas māju, arī mākslas kolekciju (ar 20 Pikaso darbiem), bet zīmols vēl aizvien bija parādos.

Kad 2004. gada jūlijā Donatella publiski paziņoja par ārstēšanos rehabilitācijas klīnikā, uzņēmuma darbībā sākās jauns posms. Nākamajā mēnesī par Versace vadītāju kļuva zīmola Fendi vadītājs Džankarlo di Rizo, tika apstādināta Versus līnijas darbība, pārdoti vēl pāris īpašumi un radīta jauna stratēģija, fokusējoties uz aksesuāriem, kas luksusa modes zīmoliem ir ienesīgākā niša.

Donatellas revolūcija

Atgriezusies uzņēmumā pēc rehabilitācijas, Donatella, kura teicās zaudējusi dažus vecos draugus un to vietā ieguvusi dažus jaunus, beidzot atrada savu vietu Versace panteonā.

Viņas pirmie patstāvīgie soļi bija vieglāki un atturīgāki nekā brāļa mode. Donatella atbrīvojās no Džanni stilam raksturīgajām spilgtajām krāsām, ķermeņa atkailināšanas un dekoratīvās greznības.

“Nebiju pārliecināta, ka Versace varēs izdzīvot bez šiem elementiem, man vajadzēja saņemties drosmi, lai no tiem atbrīvotos. Taču priecājos, ka to izdarīju, un mana revolūcija izdevās!”

Britu modes dizainers Džonatans Saunders to vērtē kā prasmi iejusties klientu ādā: “Donatella kā sieviete saprot to, ko vēlas valkāt sievietes, viņa atrod līdzsvaru starp sievišķību un seksapīlu, nevis seksapīlu un fantāziju.”

Pati dizainere uzsver, ka viņas loma ir strādāt sievietēm, kuras vēlas ko sasniegt: “Negribu teikt, ka varu atrisināt pasaules problēmas, bet varu palīdzēt tikt galā ar pašpārliecinātības trūkumu.” Uzvilkt Versace tērpu, viņasprāt, ir tas pats, kas pavēstīt – skatieties, lūk, te es esmu, un man ir ko teikt!

Modes ikona

Džanni ir teicis: “Ja es grasītos precēties, meklētu tādu meiteni kā Donatella.” Vecākais brālis bijis tas, kurš Donatellai jau 11 gadu vecai ieteicis izbalināt matus. Kad Džanni pats sāka dizainera karjeru Milānā, viņam pie sāna aizvien bija mazā māsiņa, kura kalpoja par mūzu un padomdevēju. 80. un 90. gados, kad Versace zvaigzne mirdzēja jo spoži, abi turpināja ballēties un strādāt kopā.

Donatella noderēja par zīmola reklāmas kampaņu modeli, bija iedvesmas avots zīmola smaržām Blonde un kolēģe Versace līnijā Versus.

Vai 2017. gada Modes ikonas titulu ieguvusī dizainere pati jūtas kā ikona? “Jā. Vai man par to jākautrējas? Nē! To nesaku augstprātības dēļ, uzskatu, ka esmu daudz darījusi, lai ieietu modes vēsturē. Jūtos kā ikona modē, nevis ikona pasaulē.”

Viņasprāt, ikona ir kāds, kurš spēj iedvesmot citus, un viņai tas esot izdevies. Arī – pateicoties sāpīgajai pagātnei.

“Vēlos pūlī izcelties gan ar to, ko saku, gan to, kā izskatos. Neesmu skaista, bet man ir savs tēls: blondi mati, augsti papēži un bagātīgs meikaps.” Tiesa, par viņas desmitgadēm nemainīgo stilu – superpiegulošām, spilgtām, vienkrāsainām drēbēm – dažs atļaujas arī pasmieties.

Kad 2010. gadā komiķe Meja Rūdolfa tēloja dizaineri raidījumā Saturday Night Live, Donatella atsmēja pretī: “Piezvanīju Mejai, lai sniegtu pāris padomu. Ja grasies mani tēlot, dari to pareizi!” Bet, atbildot uz klasisko jautājumu, kā viņa spēj izskatīties tik jauna, Versačes kundze ironizē: “Neesat vēl dzirdējuši? Es katru nakti guļu saldētavā!”

Medūza

Zīmola pirmais logotips – vārdi Gianni Versace – tika radīts 1980. gadā. 1993. gadā tekstu papildināja stilizēts Medūzas portrets, ierāmēts labirinta motīvā. Džanni dzimtajā Kalabrijā, kas senos laikos bija grieķu kolonija, joprojām jaušamas grieķu kultūras un tradīciju pēdas, tāpēc zīmola vizuālajai identitātei izvēlēts tēls no grieķu mitoloģijas – viena no trim māsām Gorgonām, reiz visskaistākā Atēnu sieviete, kuras daili novērtējuši arī dievi.

Leģenda vēsta, ka skaistule piesaistījusi jūras dieva Poseidona uzmanību, un tas viņu ar varu ieguvis dievietes Atēnas templī. Kad Atēna abus pieķērusi, viņa skaisto Medūzu pārvērtusi par šausminošu briesmoni ar čūskām matu vietā, kuras skatiens pārvērš akmenī katru, kas to uzlūko.

Džanni valdzinājusi stāsta pirmā daļa, kurā Medūza simbolizē skaistuma spēku un varu. Tādēļ logotipā viņa ir attēlota kā daiļa sieviete ar zeltainiem matiem un pilnīgām lūpām, tikai noslēpumaini tukšu acu skatienu.

Logotipa uzdevums bija demonstrēt gan zīmola cieņu pret tradīcijām un klasiku, gan skaistumu un tik spēcīgu mīlestību, ka no tās nav atpakaļceļa. “Kurš iemīlas Medūzā, tas to nekad vairs neaizmirsīs,” Donatella atgādina par brāļa ieceri neatgriezeniski savaldzināt zīmola klientus.

Godīgais seksīgums

Žurnāla Love redaktore, stiliste Ketija Granda īsi un precīzi nodefinējusi Versace stila kodus: “Versace ir sekss, iekārojamība un rokenrols.” Arī – drosme un pašpārliecinātība, kas nepieciešama, lai ko tādu valkātu. “Valkāt Versace nozīmē nebaidīties par to, ka kleita var daudz pateikt par tevi pašu.”

Drosme ir tas, ko 20 gadu garumā sievietēm centās iepotēt Džanni Versače. “Seksīgums ir godīgums. Tieša runa – saki to, ko domā, esi tāda, kāda esi!” apgalvojis dizainers. Džanni ticēja, ka svarīga ir nevis laba vai slikta gaume, bet gan prieks, ko sagādā apģērbs, un tā kvalitāte.

Arī Donatella uzskata, ka seksapīls ir sievietes būtība un neatņemama zīmola sastāvdaļa: “Seksīgi izskatīties var ļoti dažādi. Jā, protams, Versace atkailinošie tērpi ir seksīgi. Taču ticu, ka tādi ir arī daži no mūsu klasiskākajiem un atturīgākajiem modeļiem.” Pēdējos gados, kad modē valda feminisma noskaņas, arī Donatella sākusi seksapīlu identificēt ar spēku.

“Es radu modi strādājošām mātēm. Taču arī tad, ja sieviete māte nestrādā, viņai noteikti piemīt spēks. Spēks doties uz priekšu. Man jāgūst panākumi, lai pierādītu sievietēm, ka mēs varam vairāk, ka esam stiprākas nekā vīrieši.”

Dzīvesstils

Blondi mati, augsti papēži, smalks viduklis, pufīgas lūpas, kažokādas, luksuss, dekadence, dizains, mode, Medūza, logotipi, zelts, šampanietis, sekss, narkotikas, rokenrols, slavenības, viesnīcas, nauda, supermodeles, ģimene, Itālija, cigaretes, iedegums, ballītes, absolūts glamūrs, absolūts viss – viss ir pārspīlējums, un pat “par daudz” nekad nav gana.

Tāds ir Versace 40 darba gadu kopsavilkums, kas no modes pāraudzis dzīvesstilā. 90. gados Džanni un Donatella izlēma savu Maiami villu iekārtot ar mēbelēm Versace stilā, un šī viņu pirmā pieredze interjera dizainā ievadīja projektu Palazzo Versace.

Vēlāk tika izveidotas divas Versace viesnīcas, kuras, saprotams, demonstrē zīmola izpratni par luksusu, glamūru un bagātību. 2000. gadā Austrālijā atklātā Palazzo Versace Gold Coast ir pieczvaigžņu viesnīca ar 200 numuriem, 72 privātajiem apartamentiem, balles zālēm, bāriem, restorāniem un likumsakarīgi arī Versace veikalu.

Kad 2005. gadā Emirates International Holdings iegādājās 50% no Versace Palazzo Gold Coast un tas kļuva par viesnīcu līnijas kopuzņēmumu, tika radīta līdzīga Versace viesnīca Dubaijā. Protams, atbilstoši Dubaijas ambīcijām – tā ir vienīgā astoņu zvaigžņu viesnīca pasaulē. 130 000 kvadrātmetru, 169 rezidences un penthausi, 150 numuri un 65 luksusa numuri.

Kamēr Austrālijas viesnīca ieturēta franču Rivjēras stilā ar barokāliem motīviem, tās Dubaijas māsu rotā senās Grieķijas mākslas citāti”: mozaīkas, Medūzas un bagātīgi sienu un griestu gleznojumi. Arī apkalpojošais personāls abās ir tērpts no galvas līdz kājām Versace formas tērpos, ieskaitot lakatiņu ap kaklu.

Versace pieturzīmes

Grieķi un romieši

Senās grieķu un romiešu kultūras iespaidi jaušami drapējumos, kuri plūdeni pieguļ valkātāja ķermenim kā antīkās tunikas. Audumu metāliskais spožums pauž dinamisku garu un atsauc atmiņā gladiatoru cīņas.

Neatkarīgā sieviete

Lai radītu spēcīgas sievietes tēlu, Džanni Versače daiļo dzimumu vai nu izģērba, vai arī piešķīra tam drēbes no vīriešu garderobes.

Eksperimenti

Eksperimenti seksapīlas auguma izcelšanas labad ir Versace apsēstība. Tostarp izvairīšanās no simetrijas un kontrastējošu vai neierastu materiālu izvēle.

Stilu kokteilis

Mākslas vēstures, ielu modes un itāļu glamūra sajaukumi ekstremālās galējībās, baroka rakstus izšujot uz džinsa vai glamūrīgiem lietusmēteļiem.

Bizantijas spozme

Bizantijas mozaīku smalkums, zelta izstrādājumu dāsnums un reliģiozitāte saskan ar Versace priekšstatu par bagātību un luksusu.

Tēlniecība

Kā Senās Romas un Grieķijas ciļņos un skulptūrās – asimetriski drapēts tērps, kas turas tikai uz viena pleca.

Popkultūra

Popārta meistara Endija Vorhola daiļrade iemieso divas Versace vērtības – dekorativitāti un mākslas mīlestību.

Saspraudes

Visslavenākais Džanni Versačes radītais tērps – to kopā satur tikai zelta saspraudes – ir no 1994. gada pavasara/vasaras kolekcijas. Seksapīls un ironija padarīja slavenu Elizabeti Hērliju.

Fetišisms

Džanni rotaļas ar melnu ādu, kniedēm, siksnām un kailumu izraisīja kritiķu dusmas par sieviešu kā seksa objektu demonstrēšanu. Un tomēr tās iemīlēja puse Manhetenas.

TĀ kleita

Caurspīdīgo zaļā zīda kleitu ar neprātīgi dziļo dekoltē un šķēlumiem Modes muzejs nosauca par 2000. gada kleitu. Internetā to aplūkot vēlējās tik daudzi, ka modes hits kļuva par iemeslu Google Image Search dzimšanai.

Pavedināšana

Dekadence, drosme un pavedināšana, kurai noder arhitektoniski apģērba elementi. “Tu vari būt pārāk garlaicīga, bet pārāk pavedinoša – nekad,” Donatella rezumē.

Rokenrols

Avangarda ielu mode, metāls, āda, mirdzošas zelta rotas, pilotjakas un rāvējslēdži ir zīmola nodeva rokenrolam un savai draudzībai ar mūziķiem.

Futūrisms

Liekot lietā pārspīlētas proporcijas un mirdzošus materiālus, Donatella seksapīlu papildina ar futūristisku noskaņu.

Cieņa

Donatella ir radījusi kolekciju, apliecinot savu cieņu mūžībā aizgājušajam mūziķim Prinsam, taču visbiežāk viņas mode bijusi veltīta brāļa piemiņai. Īpaša bija 2018. gada pavasara/vasaras jubilejas kolekcija – ar visiem Džanni estētikas principiem un, protams, supermodelēm.

Drāma

Efektīgs un pārspīlēts dramatisms un teatrālisms – uz to Donatellai ir ķēriens. Dažkārt iznākums ir gotisks, dažkārt pancisks, dažkārt sievišķīgs.

Kailās kleitas

Lai gan nav skaidrs, kurš ir bijis pirmais t. s. kailo kleitu izgudrotājs, Donatella noteikti ir palīdzējusi tās popularizēt. Arī – pati valkājot.

Pasteļtoņi, viegli audumi un sieviete kā trausls, krāšņs zieds: "Alexis Mabille" augstā mode iedvesmo