Runājot par afroamerikāņa Floida aizturēšanu un tam sekojošo nāvi, Velšs norādīja, ka, spriežot pēc internetā pieejamiem videoierakstiem, aizturēšanas process no taktikas viedokļa ir absolūti neizprotams. Personai tika uzlikti rokudzelži, tā tika nosēdināta uz ietves un nekādu agresivitāti neizrādīja. Pie tam aizturētā persona nekādu fizisku pretdarbību nemaz nevar izrādīt tā iemesla pēc, ka, sēžot uz zemes rokudzelžos saslēgtām rokām, tas faktiski ir neiespējami.

Velšs skaidroja, ka speclīdzekļu - roku dzelžu, roku sasiešanas līdzekļu, gāzes baloniņu, steku - pielietošanas mērķis ir aizsargāt pašu policistu no pārkāpēja.

Savukārt fizisks spēks un speciālie cīņas paņēmieni ir nepieciešami tikai personas aizturēšanas brīdī. Arī Latvijas policijas darbinieku sagatavošanas procesā, jau pašos pamatos tiek veidota izpratne, ka, izvērtējot konkrētā notikuma apstākļus, fiziska spēka pielietošana var būt nepieciešama tikai personas aizturēšanai, nevis pēc aizturēšanas.

Pie tam saskaņā ar likumdošanu, lietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina cietušajiem pirmās palīdzības sniegšana, ja tā ir nepieciešama.

Vadoties no ilggadējās pieredzes policijā, Velšs apgalvoja, ka ASV policista Čovina pielietotais paņēmiens - ilgstoša ceļa spiešana uz aizturētā kakla, ne Latvijas Valsts policijā, ne abu pārējo Baltijas valstu policijas praksē netiek izmantots, kas nozīmē, ka policijas darbinieki arī netiek gatavoti šāda paņēmiena pielietošanai.

"Mums, protams, nav zināms, vai policists Čovins savu nodarījumu, kuru atbalstīja pārējie tuvumā esošie policisti, paveica, vadoties no rasu aizspriedumiem, jo izmeklēšanas dokumentus par nodarījuma argumentāciju neesmu redzējis, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka ASV policijas dienestos pastāv problēmas ar agresivitāti un brutalitāti," uzsvēra Velšs.

Velšs sliecas domāt, ka ASV policijas darbinieku pārmērīga fiziskā spēka un šaujamieroču pielietošana ne tikai Floida, bet arī citos afroamerikāņu aizturēšanas gadījumos slēpjas apstāklī, kas saistīts ar ASV valdošo liberālo ieroču apriti. Policistu izpratnē jebkurš aizturēšanas gadījums rada potenciālu bīstamību, proti, policisti gatavojas maksimālai pretdarbības agresivitātei no aizturamā puses un paši ir gatavi maksimālām darbībām, lai, piemēram, potenciālais aizturētais nepaspētu izšaut pirmais.

Tāpat saskaņā ar statistikas datiem ASV cietumos no visiem ieslodzītājiem ap 40% veido tumšādaini cilvēki, līdz ar to no kriminoloģiskā viedokļa policists tumšādainu cilvēku stereotipu līmenī asociē arī ar potenciālo noziedznieku.

Komentējot ASV ielās jau vairākas nedēļas notiekošās nekārtības, kurās arī redzama pārmērīga policijas brutalitāte pret protestētājiem, Velšs atturas komentēt protestu sociālos un politiskos iemeslus, taču, spriežot pēc policijas pielietotās taktikas un nespējas ātri un efektīvi likvidēt grautiņus, esot pilnīgi skaidrs, ka daudzviet ASV municipālā līmeņa policija tam vienkārši nav gatava.

"Es personīgi domāju, ka ASV policijai tā bija negaidīta situācija. Policija nebija gatava šāda veida nekārtībām un grautiņiem. ASV, neskatoties uz to, ka ir bagāta valsts ar attīstītiem dienestiem, visticamāk, nespēja pat kriminālizlūkošanas ceļā iegūt informāciju par sabiedrības noskaņojumu," norādīja Velšs.

Tāpat Velšs uzskata, ka protestu un grautiņu likvidēšanā faktiski nebija īstas operatīvās vadības, jo federālais un municipālais līmenis darbojas atsevišķi.

"Iestādes acīmredzot nesadarbojās savā starpā. Sākotnēji, sākoties grautiņiem, noteikti iztrūka grautiņu likvidēšanas operācijas vadība un taktika, līdz ar to no policistu puses sākās haotiskas pašizpausmes darbības, kas noveda pie tā, ka traumas guva miermīlīgie protestētāji un policisti tikai noskatījās, kā demolē veikalus. Tāpat daļa policistu noteikti nemaz nebija pilnvērtīgi sagatavoti masu nekārtību novēršanā. Es nevienā aculiecinieku vai mediju uzņemtajā video neredzēju, ka grautiņu likvidēšanā, piemēram, izmantotu ūdens metēju, kas ir efektīvs līdzeklis masu nekārtību ierobežošanā," norādīja Velšs.

Velšs gan uzskata, ka pēc protestiem un grautiņiem ASV varētu sekot apjomīga izmeklēšana, atkārtoti pētot gan policijas brutalitātes iemeslus un to novēršanu, gan sākotnējo nesagatavotību masu nekārtību nepieļaušanā.

Salīdzināt Latvijas situāciju ar ASV nebūtu korekti, taču Velšs atgādināja, ka arī Latvijas policija mācījusies no savām kļūdām. Pirmie un vienīgie masveida grautiņi risinājās 2009.gada 13.janvārī Vecrīgā, kad policija sākotnēji nespēja veikt efektīvus pretpasākumus grautiņu likvidēšanā, lai gan toreiz no policijas puses nekāda pārmērīga agresija, kas būtu provocējusi masu nekārtības, netika izmantota.

13.janvāris bija nosacīta "sarkanā līnija", kas nozīmēja, ka Valsts policija sāka daudz nopietnāku sagatavošanās fāzi, izstrādājot efektīvākus plānus, attiecīgu taktiku un pret katru masu pasākumu attiecās ar daudz nopietnāku attieksmi. "Pēc 13.janvāra masu pasākumos sāka vadīties pēc principa - labāk vairāk veltīt resursus un panākt pasākuma mierīgu norisi, nekā ar nepietiekošiem resursiem pieļaut nekārtības, no kurām cieš visi - protestētāji, policisti un nejaušu aculiecinieki," uzsvēra Velšs.

Kopumā policistu vardarbība gan individuālajās aizturēšanās, gan grautiņu likvidēšanas operācijās nav fenomens. Tā ir negatīva blakusparādība visā pasaulē, kas saistās ar cilvēkam piešķirto varu un tai pat laikā piemītošo personisko agresivitāti, norādīja Velšs.

Policistu agresivitātes nepieļaušanai ir vairāki risinājumi. Pirmkārt, jābūt skrupulozai policistu atlasei pirms uzņemšanas dienestā, proti, kvalitatīvai psiholoģiskai testēšanai, lai jau pašā sākumā noskaidrotu, vai likumsarga kandidātam ir izteiktas vardarbības tieksmes, norādīja Velšs.

Otrkārt, jābūt kvalitatīvai policistu disciplīnas uzraudzībai un kontrolei. Šis risinājums ietver ne tikai tehniskos risinājumus, tostarp, pie policista ķermeņa piestiprināmas videokameras, bet arī atbilstošus kontroles mehānismus un profesionālo sagatavošanu.

"Ja pratināšanā, aizturēšanā policists, piemēram, kaut vai ar plaukstu uzšauj pa aizturētās personas pakausi, pat nenodarot miesas bojājumus, tad automātiski ir jāseko sodam par nemotivētas agresijas izpausmēm un nevis tā, ka neviens neko neredzēja, nedzirdēja, nepiefiksēja," uzsvēra Velšs.

Jau ziņots, ka 25.maijā Mineapolē Floida nāvi nofilmēja kāds notikuma aculiecinieks. Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot. Viens no policistiem gandrīz deviņas minūtes tur celi uz Floida kakla, kamēr viņš cīnās pēc elpas un lūdz palīdzību, līdz apklust. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.

Par Floida nogalināšanu apsūdzēts policists Dereks Čovins, bet vēl trim policistiem izvirzītas apsūdzības par līdzdalību.

Floida nāve izraisīja plašus protestus, bet paralēli tiem ASV lielpilsētas notika sen nepieredzēta vēriena grautiņi, ielu vardarbība, veikalu izlaupīšana un ēku dedzināšana.

Publicēts pilns video ar Džordžam Floidam liktenīgo arestu, kurā viņš policistiem lūdzās nešaut