Zinātnieku grupas uzdevums bija mēģināt saprast, no kurienes nāk jaunās infekcijas slimības, kā arī prognozēt jauno epidēmiju avotus, kas rada lielāko risku cilvēkiem. Liverpūles universitātes zinātnieki, liekot lietā jaunu metodi, kas balstīta uz infekcijas izplatības ceļu atpazīšanu, pauduši savus secinājumus par to, kas mūs sagaida nākotnē.

Britu biologi arī izpētījuši, kur un kādos apstākļos radušās jaunas un bīstamas slimības, kas iepriekš medicīnā nebija pazīstamas. Lielākoties cilvēki inficējušies no savvaļas dzīvniekiem, bet pēc tam, trūkstot imunitātei un līdzekļu, kā cīnīties ar jaunu infekciju, tā meža ugunsgrēku ātrumā izplatījās cilvēku vidū.

Liverpūles universitātes profesors Metjū Beilijs norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā mēs esam saskārušies ar sešām nopietnām slimībām: SARS, MERS, Ebolas vīrusu, putnu gripu, cūku gripu un Covid-19. Viņš saka – no piecām lodēm mums izvedās izvairīties, bet sestā trāpīja.

“Un šī nav pēdējā pandēmija, ar kuru mēs saskaramies. Tāpēc vajag rūpīgi pētīt savvaļas dzīvnieku saslimšanas,” saka eksperts.

Beilijs un viņa kolēģi radījuši metodi, kas starp tūkstošiem zināmu baktēriju, parazītu un vīrusu, kas skar savvaļas dzīvniekus, palīdz atpazīt tos, kas ir visbīstamākie cilvēkiem. Ja patogēns ir iekļauts “melnajā sarakstā”, tad zinātnieki iesaka jau laikus sākt meklēt aizsardzību no tā, negaidot, kad sāksies epidēmija.

Beilijs norāda, ka nākamajā izpētes etapā ar kolēģiem centīsies saprast, kādi ierosinātāji ir spējīgi radīt jaunu epidēmiju.

Karantīnas mācības

Daudzi speciālisti norāda, ka mūsu darbības – mežu izciršana un iejaukšanās savvaļas dzīvnieku pasaulē, slimību nodošanu no dzīvnieka cilvēkam padara biežāku un ātrāku.

Pētnieki pauž, ka, protams, tas nav vienīgais slimību iemesls, tomēr bieži vien tieši tās dzīvnieku sugas, kas veiksmīgi pielāgojas dzīvei līdzās cilvēkiem, piemēram, dažādi grauzēji, kļūst par efektīviem patogēnu izplatītājiem.

Pētnieki arī atsaucas uz piemēriem pagātnē, kad kontakts starp cilvēku un savvaļas dzīvnieku noveda pie bīstamas slimības uzliesmojuma. Piemēram, Nipa vīrusa uzliesmojums 1999. gadā Malaizijā sākās cūku fermā, kas atradās mežmalā. Cūkas, apēdot no kokiem nokritušos savvaļas augļus, ar ko pirms tam mielojās un apsiekaloja sikspārņi, inficējās ar šo vīrusu, vēlāk to nododot cilvēkam.

Toreiz saslima vairāk nekā 250 cilvēki, kuri bija nonākuši kontaktā ar inficētajām cūkām. Vairāk nekā 100 saslimušo nomira, jo Nipa vīruss ir ārkārtīgi bīstams, nogalinot 45% līdz 75% inficēto cilvēku, kamēr mirstība no Covid-19 ir krietni, krietni zemāka.

Tāpēc pētnieki uzskata, ka īpaši jākontrolē ir šīs paaugstinātā riska zonas, kur robeža starp cilvēku un savvaļas dzīvnieku ir ļoti trausla, piemēram, savvaļas dzīvnieku tirgi un mežmalas.

Profesors Ēriks Fevrs, kurš sadarbojas ar Liverpūles universitāti un Starptautisko lopkopības institūtu Nairobi Kenijā, norāda – ir svarīgi, lai būtu iepriekš izstrādāti pārdomāti rīcības algoritmi gadījumiem, ja šādā vietā notiek slimības uzliesmojums vai kaut kas neparasts. “Iespējams, ne visi to zina, bet jaunas slimības pasaulē pēkšņi parādās trīs līdz četras reizes gadā. Turklāt ne tikai Āzijā un Āfrikā, bet arī Eiropā un ASV.”

Arī Mejtū Beilijs piekrīt, ka jaunu saslimšanu pastāvīgs monitorings ir ļoti svarīgs, jo apstākļi jaunām pandēmijai ir ideāli.

“Baidos, ka tas notiks vēl ne reizi vien. Tas ir noticis visu šo laiku, kopš cilvēks nonāk mijiedarbībā ar savvaļu. Jautājums ir, ko mēs saprotam un kā reaģējam,” viņš saka, piebilstot, ka pašreizējai krīzei būtu jāliek cilvēkiem aizdomāties.

“Viss, ko mēs izmantojam un uzskatām par pašsaprotamu, - pārtika, kuru mēs apēdam, materiāli mūsu viedtālruņos, jo vairāk mēs patērējam, jo vairāk kāds nopelna naudu, lai to visu iegūtu no dabas un pārvietotu pa visu pasauli. Vajag padomāt par to, cik resursu mēs tērējam un kā tas ietekmē dabu,” viņš saka.

Ja spāņu zinātniekiem izrādīsies taisnība, Covid-19 pandēmijas vēsture būs jāpārraksta no jauna