ICJ ar sūdzību bija vērusies Gambija, un tiesa atbalstīja vairākus Gambijas pieprasītos pasākumus saskaņā ar 1948.gadā pieņemto konvenciju par genocīda novēršanu un vainīgo sodīšanu.

Prezidējošais tiesnesis Abdulkuavi Ahmeds Jusufs norādīja, ka Mjanmai jāīsteno visi pasākumi, kas ir tās spēkos, lai novērstu visas pretlikumīgās darbības, kas aprakstītas minētajā konvencijā.

Tostarp konvencijā minēti tādi noziegumi kā "grupas locekļu nogalināšana" un apzināta tādu dzīves apstākļu uzspiešana grupai, kas nesīs fizisku iznīcību visai grupai vai daļai no tās.

ICJ noteica, ka Mjanmai pēc četriem mēnešiem jāziņo par to, kas paveikts, lai īstenotu tiesas spriedumu, un pēc tam jāziņo ik pēc sešiem mēnešiem.

Mjanma, kurā iedzīvotāju vairākums ir budisti, uzskata musulmaņus rohindžus par bengāļiem no Bangladešas, lai gan rohindžu ģimenes ir dzīvojušas Mjanmā jau vairākas paaudzes. Gandrīz visiem rohindžiem kopš 1982.gada tiek liegta Mjanmas pilsonība, praktiski padarot viņus par bezpavalstniekiem, un viņiem tiek liegta arī pārvietošanās brīvība un citas pamattiesības.

Rohindžu krīze uzliesmoja 2017.gada 25.augustā, kad Mjanmas armija Rakhainas pavalstī sāka kampaņu pret rohindžu nemierniekiem, atbildot uz nemiernieku grupējuma uzbrukumu. Šī kampaņa pamudināja apmēram 740 000 rohindžu bēgt no Mjanmas uz Bangladešu, un drošības spēki tika apsūdzēti masveida izvarošanās un slepkavībās, kā arī tūkstošiem māju nodedzināšanā.

Šajā valstī valdība lēmusi Covid-19 pandēmiju paturēt noslēpumā no teju miljons iedzīvotājiem