Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Rezolūcija tika pieņemta ar 610 balsīm par, 29 pret un 68 atturoties. Pirms tās notika arī debates, kurās visvairāk diskutēja par pārvietošanās brīvības nākotni un brekstia ietekmes uz pilsoņu dzīvi ierobežošanu.

Lai stātos spēkā, izstāšanās nolīgums starp ES un Lielbritāniju jāapstiprina EP ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Parlaments par izstāšanās līgumu balsos pēc tam, kad būs pabeigts ratifikācijas process Lielbritānijā.

Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā ES pilsoņus Lielbritānijā un Lielbritānijas pilsoņus citās ES valstīs, kā arī viņu ģimenes. Saskaņā ar tā noteikumiem, sociālā nodrošinājuma tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un pilsoņu tiesības tiek garantētas uz visu mūžu. Visām attiecīgajām administratīvajām procedūrām jābūt pārredzamām, vienmērīgām un vienkāršām. Paredzēts, ka šo nosacījumu ieviešanu un piemērošanu uzrauga "neatkarīga iestāde", kuras pilnvaras ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas pilnvarām.

Kā ziņots, Lielbritānijas Pārstāvju palāta 9.janvārī beidzot apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no ES, paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par breksitu varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta - par nobalsoja 330 deputāti, pret - 231.

Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un EP. Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31.janvārim.

Lordu palāta nobalso par breksita likumprojekta grozījumu: ES pilsoņiem ir jāpiešķir fiziski dokumenti