Prasības iesniedzējiem tiesā nav izdevies pierādīt "rupju vai apzinātu vainu", par ko atbildīga "Bureau Veritas" un/vai "Meyer Werft", teikts Nantēras tiesas paziņojumā.

Prasības iesniedzēji 20 gadus cīnījās par lietas izskatīšanu tiesā. Prāva šajā lietā sākās aprīlī.

1116 katastrofas upuru tuvinieki un izdzīvojušie pasažieri tiesā vēlējās pierādīt, ka prāmja priekšējās lūkas atvēršanas mehānisma konstrukcija bija bīstama, un pieprasīja atlīdzināt morālo kaitējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā.

Atbildētājas šai lietā bija Vācijas kuģubūvētava "Jos. L. Meyer Werft", kurā būvēts prāmis, un Francijas kompānija "Bureau Veritas", kas bija atbildīga par tā drošību un 1994.gadā bija divas reizes to pārbaudījusi, bet vēlāk gadiem ilgi centusies panākt, lai lieta nenonāk tiesā.

Igaunijas pasažieru prāmis "Estonia" nogrima naktī uz 1994.gada 28.septembri ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Spēcīgas vētras laikā netālu no Utē salas Somijas dienvidrietumu piekrastē gāja bojā 852 pasažieri un apkalpes locekļi, bet izglābās tikai 137 cilvēki. No Latvijas uz prāmja bija 29 pasažieri, un no viņiem izdevās izglābties tikai sešiem.

Saskaņā ar Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisijas galīgo ziņojumu prāmja avāriju izraisīja kļūme tehniskajā konstrukcijā un priekšējās lūkas durvju nolūšana, tomēr par prāmja nogrimšanas cēloņiem izteiktas visdažādākās versijas.

Prāmja īpašniece, Zviedrijas un Igaunijas kuģniecības kompānija "Estline", pēc katastrofas piekrita samaksāt izdzīvojušajiem un upuru tuviniekiem 130 miljonu eiro kompensāciju, bet šī ir pirmā reize, kad "Estonia" lieta nonākusi tiesā.

Kļuvis zināms, kas bijuši nezināmie cilvēki, kuri darbojās prāmja "Estonia" nogrimšanas vietā