850 gadus vecās gotiskās katedrāles atjaunošana, kuras koka jumts lielākoties tika iznīcināts 15.aprīļa ugunsgrēkā, būs bezprecedenta izaicinājums valdībai, kura ir izstrādājusi īpašu likumprojektu šī milzu projekta pārvaldībai.

Dažas dienas pēc šī ugunsgēka Francijas prezidents Emanuels Makrons izvirzīja mērķi pabeigt katedrāles atjaunošanu piecu gadu laikā – pirms 2024.gadā Parīzē paredzētajām Olimpiskajām spēlēm.

Pēc 13 stundas ilgām debatēm Nacionālā sapulce pieņēma šo likumu ar 32 balsīm par un piecām pret, 10 deputātiem atturoties. Tas tiks nodots parlamenta augšpalātai Senātam, kur tā izskatīšana paredzēta 27.maijā.

Sākoties parlamenta sesijai, kultūras ministrs Franks Rīsters paziņoja deputātiem, ka pieci gadi ir "ambiciozs laika ietvars" Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai, kura tika celta 200 gadus, un ka šo projektu nevajadzētu īstenot "steigā".

"Jā, mēs gribam rīkoties ātri. Daži ir apsūdzējuši mūs, ka mēs gribam rīkoties pārāk ātri, bet [ziedotāju] dāsnuma uzplūds bija ļoti straujš, tāpēc mēs varam atbildēt un mums tas jādara," sacīja ministrs.

Katedrālei pēc ugunsgrēka līdz šim ir saziedoti vai apsolīti vairāk nekā viens miljards eiro, un Rīsters apsolīja, ka šie līdzekļi tiks izlietoti "pilnīgi un vienīgi" tās atjaunošanai.

Eksperti uzskata, ka galīgie atjaunošanas izdevumi būs no 600 līdz 700 miljoniem eiro, tāpēc ir radušies jautājumi, kā tiks izlietota atlikusī nauda, un ir ierosināts to novirzīt citu grūstošu baznīcu atjaunošanai.

Francijas Reliģiskā mantojuma observatorija (OPR) ir paziņojusi, ka Francijā ir no 40 līdz 60 tūkstošiem baznīcu un kapelu, no kurām 5000 ir sagrūšanas stāvoklī.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem 850 miljoniem eiro saziedoti tikai 80 miljoni