"Mēs uzskatām, ka ir svarīgi pacietīgi turpināt meklēt risinājumu, kas apmierinātu Krievijas un Japānas intereses un būtu pieņemams abu valstu tautām," preses konferencē pēc Maskavā notikušajām sarunām paziņoja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievija "palīdzēs" Japānas pilsoņiem apmeklēt Kuriļu salas.

Strīda "atrisināšana nav viegla, bet mēs vēlētos mūsu paaudzes laikā to izbeigt", norādīja Abe.

Tokija ir "pateicīga" Krievijai par atļauju Japānas pilsoņiem apmeklēt to piederīgo kapus salās, piebilda Abe.

Putins pavēstīja, ka Kuriļu salas šogad apmeklēs Japānas uzņēmēju delegācija.

1945.gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855.gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.

Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.

Šīs domstarpības joprojām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.

Abe un Putins 2016.gada decembrī nolēma sākt diskusijas par kopīgiem ekonomiskajiem projektiem Kuriļu salās, taču kopš tā brīža nekas daudz nav paveikts.

Abe un Putins sarunās Maskavā arī apsprieda Ziemeļkorejas jautājumu.

"Krievija un Japāna uzturēs ciešus kontaktus, lai Ziemeļkoreja dotos pareizajā virzienā," paziņoja Abe.

"Vissvarīgākā lieta Ziemeļkorejai ir pilnīga un neatgriezeniska kodolatbruņošanās," piebilda Abe.

Putins savukārt aicināja Ziemeļkorejas jautājuma risināšanā iesaistītās puses izrādīt "savaldību, lai nepieļautu jaunu konfrontācijas pieaugumu".

Domstarpības par Kuriļu salām nerimst: Krievija pārmet Japānai, ka tā grauj izredzes uz miera līgumu