FOTO: Nacionālais teātris uzvedis dārgāko izrādi savā vēsturē; daudzi sajūsmu neizrāda 4

Kultūra
12. februārī 06:24 2024. gada 12. februārī 06:24
 
Dace
Ezera
| Kas Jauns Avīze
Plašas diskusijas kultūras aprindās izraisījusi Nacionālā teātra jaunā izrāde “Pīters Pens. Sindroms”. Tā budžets vien ir iespaidīgs – ap 250 000 eiro, lielākais teātra vēsturē. Un tomēr ir skatītāji, kas zāli pametuši, pat negaidot pirmā cēliena beigas.

Pīters Pens ir skotu rakstnieka Džeimsa Metjū Berija 1902. gadā radītais tēls, zēns, kurš spēj lidot un nekad nepieaug, nebeidzamo bērnību pavada piedzīvojumos Nekurzemē, kur viņš ir “pazaudēto puiku” līderis. Izrādi iestudējis Dmitrijs Krimovs, Krievijā slavens režisors un scenogrāfs, kurš pēc iebrukuma Ukrainā emigrēja uz ASV. Krimova kontā ir vairāk nekā simt izrāžu, viņš saņēmis daudzas nozīmīgas balvas, tostarp piecas reizes Krievijas teātru augstāko apbalvojumu “Zelta maska”. Pazīstams ar savu netradicionālo skatījumu uz teātri un spēju radīt dzīvas gleznas skatuves iestudējumos.

Netīras spalvas un samazgu ūdeņi

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne apmeklējusi pirmizrādi un gan redzētajā, gan pārdomās dalījusies “Facebook”: “Žēl aktieru, kuri ieguldījuši lielu patstāvīgo darbu savu tēlu veidošanā, kas režisora darba trūkuma dēļ nevienojas kopīgā dramaturģijā. Tik vēlējos katru, kurš iecerējis paskatīties, kā sapņi pārtop farsā, neizdodiet, lūdzu, divu biļešu cenu 80 eiro, ja nevēlaties, ka izrādes laikā jūsu drēbes tiek apšļakstītas ar samazgu ūdeņiem (reāliem), jūsu elpošanas ceļi traumēti ar netīru spalvu mākoņiem un aktieri beržas ar savām pēcpusēm gar jūsu sejām, kāpj uz kājām utt. Turklāt par šīm neērtībām prastā veidā mēģinot jums iegrūst (bet ne ar sevišķu degsmi!) kādu naudas zīmi.”

Izrādes laikā spalvas iet pa gaisu vārda tiešā nozīmē – diez kas nav, ja skatuves tuvumā ir astmas slimnieks. (Foto: Ģirts Raģelis/Nacionālais teātris)

Vairāki cilvēki piecēlušies un aizgājuši jau izrādes laikā. Pašlaik vēl viena “Pītera Pena” versija uzvesta Dailes teātrī – “Pīters Pens saiet sviestā”, te arī bijuši skatītāji, kas aizgājuši pēc pirmā cēliena. Burāne izsakās skarbi, nosaucot redzēto par “tā saucamās kultūras iestādes vardarbību pret apmeklētājiem”. “Un vispārējā pašslavināšanas eiforijā runāt par stāvovācijām ir tikpat liekulīgi kā netīrā naudā slīkstošam teātra draugam paziņot, ka nauda nav galvenais...” piebilst mākslas zinātniece.

Hānbergs priecājas, Volmārs ietaupīs

Daudzi Burānei saka paldies, tostarp LTV kultūras žurnālists Andrejs Volmārs: “Tevi cienot, tagad nomierinājos, ka man nav jāuztraucas par biļešu iegādi. Ietaupīšu laiku un naudu.” Arī “Kas Jauns Avīzes” uzrunātā horeogrāfe Indra Filipsone atzīst, ka Burānes viedoklis viņai nositis vēlmi noskatīties šo izrādi – mākslas zinātnieces domām ļoti uzticoties.

Turpretim žurnālists un rakstnieks Ēriks Hānbergs, vaicāts par iespaidiem jaunajā izrādē, atbild īsi un kodolīgi: “Es ar interesi skatījos un priecājos, bet viedoklim vēl neesmu nobriedis. Tagad vienkārši eju skatīties izrādes un priecājos.”

Atsauksmēs teātra mājaslapā Dace Krūmiņa raksta: “Šī izrāde tiešām liek daudz ko atcerēties. Un padomāt, ko vēl gribētos piedzīvot.” Normunds Balmanis saka paldies par lielisko vakaru: “Vai muļķības var būt smieklīgas (īpaši jau latviešiem) un vienlaikus mistiski smeldzīgas? Izrādās, var... Dažādu emociju gamma garantēta. Aktieri parādīja patiesi interesantu teātri.”

Tā ir mērīšanās, saka Neimanis

Aicināts izteikt savas domas, aktieris un režisors Zigurds Neimanis spriež:

“Ir vesela režisoru paaudze, kuru neinteresē lugas autors. Pareizāk sakot, neinteresē tas, ko viņš uzrakstījis, vairāk izmanto materiālu, izlaižot kaut kā īpaši caur sevi. Lai jūt, ka arī viņš ir palīdzējis radīt darbu, ka viņš ir uz skatuves. Patiesībā režisors ir tāds pats izpildītājs kā simfoniskā orķestra diriģents. Viņš ir nulle, ja nav ko diriģēt.”

Neimanis konkrēto izrādi gan nav redzējis, tāpēc nevērtē, bet kādreiz Maskavā ir apmeklējis Krimova tēva, izcilā režisora Anatolija Efrosa uzvestās izrādes: “Tie bija Čehova darbi, kad es vēl mācījos Teātra fakultātē, apmēram pirms piecdesmit gadiem. Es domāju, ka uz jauno “Pīteru Penu” neiešu labprāt. Galvenais – uz skatuves nav aktieru darbošanās, bet visādi citādi palīglīdzekļi – projekcijas, gaismu maiņas. Ir sajūta, ka režisors neuzticas aktieriem, ka viņi varētu šo gabalu novadīt līdz skatītājiem, kā ir uzrakstījis autors. Šajā gadījumā autors ir arī pats režisors. Tādas lugas jau nav. Krimovs pats ir sakombinējis.”

Vai spējat pazīt? Nacionālā teātra dīva Dita Lūriņa-Egliena Fejas lomā. (Foto: Ģirts Raģelis/Nacionālais teātris)

Vaicāts par jauniestudējuma iespaidīgo budžetu, Neimanis attrauc:  “Tā ir mērīšanās ar “krāniņiem”. Daile uztaisīja izrādi ar importa režisoru, domāju, ka tas ir tā: mēs arī varam. Vai tas ir to vērts, nezinu. It kā mums pašiem Latvijā nebūtu režisoru. Dīvaini, ka divi vadošie Rīgas teātri uztaisījuši izrādes par vienu un to pašu personāžu.”

Aktrise iesaka nepalaist garām

Nacionālā teātra dīva Dita Lūriņa-Egliena jauniestudējumā spēlē Feju, vienu no galvenajām lomām. Kā bija strādāt kopā ar viesrežisoru Dmitriju Krimovu?

“Pirms sastapāmies kopīgā darbā, es noskatījos vairākas viņa izrādes, biju klausījusies viņa intervijas, skatījusies radošās laboratorijas un ko par viņu runā. Bija liela pieredze, un tik un tā brīnums paliek tas, kā viņš tieši to dara. Krimovs ir ne tikai režisors, bet arī autors šā vārda vislielākajā un plašākajā nozīmē,” “Kas Jauns Avīzei” saka aktrise.

Pītera Pena lomu atveido Egons Dombrovskis. “Ceru, ka Egons ir tikpat priecīgs, cik es. Šī ir pirmā nopietnā reize, kad abi spēlējam kopā, un tas ir ļoti forši,” priecājas Dita. Par pretrunīgajiem vērtējumiem viņa saka: “Ir ļoti dažādi viedokļi, tiem visiem ir tiesības būt. Šoreiz tas tik tiešām ir notikums, kuru var no daudzām pusēm aplūkot un visas šķautnes ņemt vērā.”

Teātra cienītājiem Lūriņa-Egliena novēl: “Noteikti izmantot šo iespēju, atnākt un redzēt izrādi, jo režisors Dmitrijs Krimovs ir viens no mūsu laika lielajiem režisoriem, un redzēt tuvumā viņa darbu ar latviešu aktieriem – ir tā vērts. Katram var būt sava patikšana vai nepatikšana, savs viedoklis, bet es domāju, ka tas ir notikums. Labāk ir redzēt un tad būt savam viedoklim!”

Saistītās ziņas

Video: ko izrādes laikā dara garderobisti? Iespējamās atbildes Nacionālā teātra iestudējumā "Garderobisti" 1
VIDEO, FOTO: ar skaļām ovācijām Nacionālajā teātrī sagaidīta Krimova iestudējuma "Pīters Pens. Sindroms" pirmizrāde
Ģirts Jakovļevs aiziet no Nacionālā teātra 1

Izvarošanas aina ar bērna dalību

Šī nav pirmā reize, kad Nacionālais teātris izraisa skaļu rezonansi, bet ne labā nozīmē. Oktobrī režisora Regnāra Vaivara jauniestudējumā “Suņu ciema Nelaimes lācis” 11 gadus vecs zēns lēca virsū pieaugušai sievietei, izspēlējot izvarošanu... “Parādi pupus!” un “Es arī gribu!” – tā savu debiju uz teātra skatuves piedzīvoja aktiera Normunda Laizāna dēls Lūkass Daniels Laizāns (11). Seksuālās vardarbības atainošana lielai daļai skatītāju uzdzina šermuļus un derdzīgā nepatikā lika pamest zāli jau izrādes laikā.

Citi šobrīd lasa

Lietuvas armija īsi un saprotami izskaidro: "Karš šodien nebūs"
Alla Pugačova instagramā sveic dzelteno ziedu svētkos un publicē zīmīgu tekstu 2
Krievija cieš lielākos cilvēku zaudējumus kopš kara uzsākšanas
Skatīt visus komentārus