Aspazijas pieminekļa mets ar devīzi “Uzziedēja” (autori — ainavu arhitektūras darbnīca "Alps")

"Necieņa pret mākslinieci, kurai gar vaigiem berzīsies tūristu koferi!": mākslas zinātniece asi kritizē Aspazijas pieminekļa konkursu 3

Kultūra
23. jūlijā 19:00 2023. gada 23. jūlijā 19:00
 
Māris
Puķītis
| Jauns.lv
Bez rezultāta noslēdzies metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi Rīgā. Pirmā vieta nav piešķirta, otrā un trešā – anulētas. Pasniegta gan veicināšanas balva 750 eiro apmērā, taču autors saņēmis bargu kritiku.

Domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā konkursā bija pieteikti septiņi meti – gan Aspazijas pašas, gan viņas radīto literāro tēlu atveidojumi, gan abstrakti vides objekti, gan piedāvājumi dzejnieces piemiņu iemūžināt visa laukuma formā. 

Žūrijas komisija vērtēja Teātra laukuma plānojuma un pieminekļa rakstura vienotību, priekšlikumu māksliniecisko vērtību un citus būtiskus aspektus, nevienu neatzīstot par gana labu. Tiek apsvērta iespēja rīkot atkārtotu konkursu.

Žūrijas priekšsēdētāja, Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola skaidro: “Dažos no konkursa darbiem veiksmīgāk atrisināts Teātra laukuma iekārtojums, citos – meistarīgāk veidots Aspazijas piemineklis, taču diemžēl nevienā metā nav izdevies panākt abus – gan emocionāli uzrunājošu vides objektu, gan mūsdienu pilsētniekam ērtu un Vecrīgas vidē iederīgu laukuma iekārtojumu.”

Otrajā vietā sākotnēji ierindojās mets ar devīzi “Dora”, kurā piedāvāts ekspresīvs Zalkša līgavas tēls un laukumā veidots monumentāls ansamblis ar atsaucēm uz senās Grieķijas arhitektūru. Autori izvēlējušies palikt anonīmi.

Saistītās ziņas

Raiņa intīmā dzīve. Vai leģendārajam dzejniekam bija dēls? 4
FOTO: Jūrmalā atklāj Aspazijas skulptūru
FOTO: Policijas ekspertīze ļauj atpazīt līdz šim nezināmu Aspazijas mātes fotogrāfiju

Trešā vieta sākotnēji piešķirta metam ar devīzi “Mīla Kaisle Drosme” (autori — arhitektu birojs “Sampling”), kas piedāvāja laukumā veidot māksliniecisku objektu grupu – kūstošu sirdi, liesmu un rozes tetovējumu. Tomēr atklājās, ka autori nav iesnieguši visus prasītos dokumentus, tāpēc šīs vietas anulētas, un tām paredzētās godalgas netiks izmaksātas.
Veicināšanas balva pasniegta metam ar devīzi “Uzziedēja” (autori – ainavu arhitektūras darbnīca “Alps”), kurā Teātra laukums papildināts ar bagātīgiem apstādījumiem, un Aspazijas pieminekli viņas galvas veidā. Žūrija tomēr norāda uz trūkumu – laukuma pārsātinātību ar dažādām detaļām.

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne “Facebook” asi kritizē šķiešanos ar nodokļu maksātāju naudu – viņasprāt, veicināšanas balvas ieguvējs ir  “sociālistiskā reālisma paraugs”.
“Es jau nemaz nerunāju par mērogu un necieņu pret māksliniecei, kurai gar vaigiem berzīsies tūristu koferi un katrs lielveikala labumu tīkotājs drāzīsies garām pēc dienišķās desas. Mērogs! Vai ir loģika un proporcija mūsu Lieluma saucēju, “Sidraba šķidrauta” godinātāju iespiest tādā viesistabas kvadratūras pleķītī,” vaicā Burāne.

Proti, izvēlētā vieta ir starp grāmatveikalu “Valters un Rapa” un “Grand Hotel Kempinski Riga”. “Ietupināt neveiksmīgu galvu cilvēka acu augstumā nozīmē pateikt – Aspazija ir viena no mums. …ir taču jābūt kaut kādai sajēgai par Dzejnieces vietu Latvijas kultūrā, tāpat kā ir jābūt minimālai sajēgai par plastiku, tēlniecības vērtībām, mākslinieciskā tēla pilnvērtību,” turpina mākslas zinātniece.  

Viņa nesaudzīgi kritizē arī citus tēlniecības darbus Rīgā: “Turpat jau ir netālu (pie Operas nama – Red.) Helēnas Demakovas ieperētais igauņu vājdarbs – tas kroplītis, kurš nosaukts Māra Liepas vārdā. Amorāls staipeknis ne tikai savu mākslas kvalitāšu dēl, bet arī tāpēc, ka tika uzlikts pretēji mūsu izcilākā baletdejotāja bērnu gribai. Tikko ar lielām runām tika sacūkota  skaista dziesma un Mārtiņa Brauna piemiņa, pie “Sidraba birzs” novietojot kaut ko tik ilustratīvu un laba mākslas darba parametriem nekādi nekvalificējamu krāvumu.”

Burāne atzīst, ka viņai ir kauns, ka “pie tā talantīgo Latvijas tēlnieku pulka, kuri spējīgi radīt mākslinieciski vērtīgu tēlu mūsdienu plastiskās mākslas valodā, daudznozīmībā un Mūžīgumā”, tapis kas šāds. “Ļaujam birokrātijai, ierēdnīšiem uzstiept savu ne gaumi un ne izglītotību,” pauž Burāne.

Taisnības labad jāteic, ka žūrijas komisijā bija ne tikai “ierēdnīši”. Metus vērtēja arī arhitekte Daiga Veinberga, tēlnieks Uldis Zariņš, scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Vizualizācija: arhitektūras darbnīcas “Alps” Ainavu arhitektūras darbnīcas “Alps” piedāvājums saņēmis veicināšanas balvu – 750 eiro.

Citi šobrīd lasa

Pētījums: gados jaunu sieviešu vidū pieaug vēža gadījumu skaits; vīriešu vidū – krītas. Pētnieki skaidro iemeslus
Prinča Harija un Meganas Mārklas bērni "neko nezina par savu izcelsmi"
"Apvienotais saraksts" attiecībā uz Rajevu bija kļūdījies, atzīst Tavars 2
Skatīt visus komentārus