Saeimas komisijā uzliesmo ass strīds par sodītiem advokātiem - Lindai Liepiņai atslēdz mikrofonu

Saskaņā ar Advokatūras likuma 16. pantu advokāts, kurš ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, ir izslēdzams no zvērinātu advokātu skaita.

Tāpat Advokātu padome ir arī tiesīga lemt par advokātu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības laiku, ja advokātam ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss kriminālprocesā.

Satversmes tiesa savā nolēmumā norādīja, ka Advokātu padomes rīcība kontekstā ar Advokatūras likuma 16. panta prasībām ir "pretrunā ar sabiedrības un citu personu tiesību aizsardzības interesēm".

Jautājumu aktualizēja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), kurš uzsvēra, ka ir saņēmis informāciju par gadījumiem, kad vairāki advokāti turpina strādāt advokatūrā, neskatoties uz to, ka tie ir apsūdzēti par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Sēdes sākumā Judins paskaidroja, ka Tieslietu padomē saņemta informācija, ka viens advokāts pašlaik kandidē uz tiesneša amatu, bet Advokātu padome sniedz viņam labvēlīgu atzinumu, neskatoties uz to, ka viņš neatbilst Advokatūras likuma normām.

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) jautāja Judinam par komisijas sēdes procedūru, jo Saeimas komisija darbojas koleģiāli. Viņa norādīja, ka Judinam nav pilnvaru vienpersoniski iegūt atsevišķu informāciju, bet komisijas lēmuma par informācijas pieprasīšanu, lai skatītu šodienas jautājumu, nav bijis.

Viņa norādīja, ka informācijas pieprasīšana par aizdomās turamajiem advokātiem un tādiem, kuriem celta prasība, viņasprāt, ir absolūti nepamatota.

Judins atgādināja, ka, saņemot informāciju, viņam likās, ka komisijai jāpievērš uzmanība šim jautājumam, bet Liepiņa izvēlas nekonstruktīvu rīcību, jo par komisijas organizācijas jautājumiem atbild komisijas vadītājs.

Nedaudz vēlāk Judins nolēma atslēgt Liepiņas mikrofonu, jo, viņaprāt, Liepiņa traucēja komisijas darbu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu interesēja likumiskais pamats uz šodienas komisijas sēdi uzaicināt padomes pārstāvjus un uzsvēra, ka neuzskata, ka padome būtu pārkāpusi Advokatūras likuma 16. panta ceturtās daļas prasības.

Judins norādīja, ka Latvija ir demokrātiska valsts un vara pieder tautai, un deputāti veic likumu ievērošanas uzraudzību, bet šodien komisija vēlas noskaidrot, kas notiek ar Advokatūras likuma 16. panta pildīšanu. Padome uzaicināta, lai tai būtu iespēja izteikties.

Deputāte Agnese Krasta (JV) piekrita Judinam un norādīja uz absurdu nevēlēšanos skatīt jautājumu par likuma iespējamo nepildīšanu.

Vārpiņš norādīja, ka 27. novembrī tika lemts par trīs personu izslēgšanu no advokatūras. Kopumā bija vēl 32 personas, no kurām 11 ir atstādinātas četrām darbība ir apturēta, bet 16 turpina praktizēt. No šīm 16 personām desmit gadījumos ir konstatēts, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet tā nav saistīta ar profesionālo pienākumu veikšanu. Par piecām personām nebija informācijas, un šīs personas tiks vērtētas vēlāk.

Advokātu padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka, iespējams, būtu nepieciešami likuma grozījumi, lai institūcijas automātiski informētu padomi, kad pret kādu advokātu tiek sākts kriminālprocess vai ir notiesājošs spriedums, jo advokatūra nevar katru mēnesi pārbaudīt vairāk nekā 1000 darbinieku.

Gunārs Kūtris (ZZS) izteicās, ka viņam nepatīk šodienas komisijas atmosfēra un konfrontācija. Viņš piedāvāja materiālus nodot Tieslietu ministrijai, lai tā izvērtē iespējamos pārkāpumus.

Advokatūras padomes locekle Daiga Siliņa norādīja, ka viņai radies iespaids, ka deputātiem ir vēlme pārbaudīt vai pārraudzīt padomes darbu, un tā ir nepieļaujama situācija, līdz ar to jebkāds šodien pieņemts lēmums būtu prettiesisks.

Judins atgādināja, ka likums ir saistošs visiem. Tagad ir saņemta informācija, ka padome varētu nepildīt likumu, un komisija mēģina noskaidrot visus apstākļus.

Deputāti neatbalstīja priekšlikumu, ar kuru oficiāli tiktu nodota informācija Tieslietu padomei tālākai vērtēšanai, bet Judins sacīja, ka viņš informēs institūcijas individuāli.