Deputāti nolemj par gadu atlikt bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmas ieviešanu

LM norāda, ka no 2026. gada 1. janvāra Bāriņtiesu likumā ir paredzēta bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmas ieviešana. Sertifikācijas izstrādes procesā konstatēts, ka šī pieeja neatbilst bāriņtiesu darba specifikai, tādēļ LM izstrādājusi un iesniegusi Saeimai grozījumus Bāriņtiesu likumā, ar kuriem sertifikācija tiek aizstāta ar "efektīvāku vienotu bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēmu", paredzot arī atteikties no Bērnu aizsardzības centra (BAC) institucionālās pārraudzības ietvaros organizētas kvalifikācijas komisijas darbības.

Tomēr LM norāda, ka šo grozījumu izskatīšana Saeimā nebūs pabeigta līdz 2026. gada 1. janvārim, tādējādi pastāv risks, ka 2026. gada 1. janvārī spēkā stāsies plašs normu kopums par sertifikācijas sistēmu, kuras ieviešana nav paredzēta, radot tiesisku nenoteiktību. Lai minēto novērstu, nepieciešams pagarināt šo normu piemērošanas termiņu līdz 2027. gada 1. janvārim, sprieda ministrija.

Iepriekš iebildumus pret LM izstrādātajiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā izteikusi tiesībsardze Karina Palkova, paužot bažas par to skatīšanu steidzamības kārtā. Arī komisijas sēdē Palkova norādīja, ka šajā jautājumā iztrūkušas diskusijas, kas ir pretēji labas pārvaldības principiem.

"Četrus gadus bija iespēja izstrādāt kārtību. Tā nav izstrādāta, un man nav pārliecības, ka mēs tagad steidzamībā patiešām spēsim izvērtēt visus argumentus," teica Palkova, aicinot ar šī jautājuma izskatīšanu nesteigties gada izskaņā.

Komisijas sēdē deputātu vairākums atbalstīja rosinājumu atlikt likuma spēkā stāšanos par gadu. Reizē komisija turpināšot darbu, lai gada laikā jautājums būtu sakārtots. Likumprojektu plānots iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā, un tam noteikta steidzamība. Likumprojektu iecerēts izskatīt divos lasījumos vienā dienā.

Komisijas sēdē kritiski vārdi tika veltīti LM. Deputāte Linda Liepiņa (LPV) norādīja, ka 13. Saeima jau lēma reformēt bāriņtiesu sistēmu, bet, viņasprāt, nekas neesot ticis darīts.

"Neredzu, kāds ir pamats, ja Saeima pieņem lēmumu, ka ir jābūt šādai reformai, jūs pēc četriem gadiem atnākat, un tagad mums ir steidzamības kārtā jādomā, kā piesegt jūsu bezdarbību," ministrijai pauda Liepiņa.

Tāpat komisijā izskanēja, ka, iespējams, bāriņtiesu pārraudzība būtu jāatdod Tieslietu ministrijas pārziņā, nevis LM, kā tas ir patlaban.

Jau ziņots, ka tiesībsardze vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norādījusi, ka ministrija plāno aizstāt bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar novērtēšanas sistēmu, taču piedāvātā kārtība nav vienota valsts līmenī - novērtēšanu veiks pašvaldības, kas neļauj sasniegt mērķi uzlabot darba kvalitāti. Turklāt grozījumi paredz arī citas izmaiņas, kas nav tieši saistītas ar novērtēšanas sistēmu.

Palkova vēstulē uzsvēra, ka nav pietiekama pamata steidzamībai, jo bāriņtiesu darbību var nodrošināt ar citiem risinājumiem. Likumprojekts faktiski atliek novērtēšanas sistēmas izveidi par gadu - līdz 2026. gada 31. decembrim. Palkova vēstulē brīdina, ka steidzama virzība var negatīvi ietekmēt normatīvā regulējuma kvalitāti.

Saeimas deputāti iepriekš konceptuāli atbalstīja LM izstrādāto grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā.

Izmaiņu pamatojumā LM norāda, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministrijā skaidro, ka 30 gadu vecuma ierobežojums minēto amatu pienākumu pildīšanai "objektīvi nav pamatots, jo mūsdienu apstākļos piemītošas personiskās prasmes, kompetence un profesionālās zināšanas ir izšķiroši svarīgākas nekā noteikta vecuma sasniegšana, turklāt vecuma ierobežojums pats par sevi ir uzskatāms par diskriminējošu."

Tā vietā bāriņtiesas amatu pretendentiem izvirzāmajām prasībām jābūt samērīgām ar veicamā darba uzdevumiem, kur atbilstību amatam nosaka iegūtā izglītība, profesionālās zināšanas un profesionālā pieredze, atzīst LM.

Grozījumi paredz kandidātus amata atbilstībai vērtēt pēc minimālā iegūtās izglītības līmeņa, profesionālajām zināšanām, praktiskās darba pieredzes ar bērniem, ģimenēm vai sociāliem jautājumiem un kompetences, kas pierāda pretendenta spēju veikt amata pienākumus.

Tāpat likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā "Sociālā labklājība" un "Policijas darbs", kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē.

Likumprojektā tiek arī precizētas prasības attiecībā uz amata pretendenta darba stāžu. Darba pieredze tiktu vērtēta elastīgāk, ņemot vērā ne tikai iepriekš bāriņtiesā pildītu amatu, bet arī pieredzi citos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos amatos. Tādējādi turpmāk amata pretendentam būtu nepieciešams stāžs, kas atbilst iegūtajai izglītībai, vai darba pieredze varētu būt iegūta, pildot amata pienākumus, kas tieši saistīti ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību.

Tiktu saglabāts pienākums pārliecināties par to, vai pretendentam nepastāv likumā noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai, veicot personas datu apstrādi. Noteikts ierobežojums, ka nepilsoņi šos amatus ieņemt nevar.

Vienlaikus grozījumi likumā paredz ieviest bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar visās pašvaldībās vienotu ikgadējās novērtēšanas sistēmu.