Sals Druvienas kultūras namā: deputāti atslēdz apkuri; mēģinājumos un pasākumos nākas ierasties mēteļos
Satraucoša ziņa nāk no Druvienas iedzīvotājiem Gulbenes novadā. Gulbenes novada domes deputāti lēmuši atslēgt apkuri Druvienas kultūras namam, kas ir arī reģiona nozīmes kultūras piemineklis, vēsta 360TV Ziņas. Biezos mēteļos, vilnas zeķēs, izmisuši un pat ar asarām acīs – tā ziņu veidotājus sagaida Druvienā. Pašvaldība, taupot naudu, atslēgusi kultūras namam apkuri, un lielas bažas rada ziemas tuvošanās.
Linda Hamfrīsa, bērnu grupas “Dabauši” un jauktā ansambļa “Vizums” vadītāja, situāciju raksturo emocionāli: "Šis laiks, kas tagad ir, vēl ir maigs. Mēs, mazuļi, esam vecumā no trīs gadiem. Ir ļoti auksti. Tiešām raudāt gribas." Tā šeit mēģinājumi ikdienā norit četriem kolektīviem, tāpat arī koncerti un citi pasākumi. Iedzīvotāji, lai sasildītu vismaz rokas, no mājām atnesuši mazos sildītājus.
Gulbenes novada pašvaldība savu lēmumu skaidro ar to, ka līdzšinējā siltumtrase ir bojāta un naudas tās atjaunošanai neesot. Normunds Mazūrs, Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, uzskata, ka ar Druvienas kopienas lielumu līdzšinējā apkure bija "vējā pūsta siltuma nauda."
Pašvaldība iedzīvotājiem piedāvājusi kultūras dzīvi turpināt bijušās skolas – Druvienas muižas sporta zālē. Priekšsēdētājs apgalvo: "Ļoti liela daļa ir pateikusi, ka jā, mūs apmierina, ka visa kultūra pāries uz muižas ēku, savediet tikai viņu kārtībā, ko arī mēs darām."
Iedzīvotāji uz šiem apgalvojumiem reaģē kā uz klajiem meliem. Ginta Tamme, Druvienas pagasta attīstības biedrības “Pērļu zvejnieki” valdes locekle, jautā: "Sporta zālē būs akustika? Mēs taču domājam par kvalitāti, mums nevajag tā vai šitā, mēs neesam kaut kādi prastie pašdarbnieki."
Savukārt Līga Kļaviņa, Druvienas iedzīvotāja un projekta kora kormeistare, norāda: "Ja mēs kultūras nama zāli saprotam ar modernu gaismas un skaņas aprīkojumu, ar palīgtelpām un skatuvi, tad es nezinu. Tad mēs esam kā hernhūtieši, kas var mazā būdiņā sēdēt un uzturēt garu."
Tomēr runa nav tikai par cilvēku labsajūtu. Aukstums un mitrums rada riskus pašai ēkai un tās aprīkojumam. Valda Putene, Druvienas kultūras nama vadītāja, atzīst: "Kad sāc domāt par aparatūru un tērpiem, un visām lietām, tad ir tā kā ir." Īpaši satraukti ir Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, jo neapkurinot ēku, bojā varētu iet unikālais sienu gleznojums.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rakstiskā atbildē norāda: "Paaugstināta mitruma vidē neizbēgami attīstās pelējums, sēnes un mikroorganismi, kas neatgriezeniski bojā gan mūra struktūru, gan gleznojumu krāsas slāni. Prakse apliecina, ka ēkas, kuras netiek atbilstoši apsaimniekotas, degradējas straujāk, un atjaunošanas izmaksas ilgtermiņā būtiski pārsniedz savlaicīgas apkopes izmaksas."
Kā risinājuma variantus domes priekšsēdētājs min autonomā katla uzstādīšanu vai ēkas siltināšanu kāda projekta ietvaros. Iedzīvotāja Ingrīda Šteinberga uzskata, ka "Tehniskais risinājums mūsdienās ir atrodams, tā ir neizdarība vienkārši."
Kultūras nama vadītāja Linda Hamfrīsa apliecina kolektīvu nostāju: "Mēs nepametīsim šo māju." Ja ne iedzīvotāju sūdzības, tad ēkā esošās kultūras mantojuma vērtības gan liks meklēt risinājumu.
