Kalupes skolotājas saņem balvas: "Ja esi kļuvis par pedagogu, tas ir uz mūžu"

Abas laureātes strādā savā profesijā jau vairākus gadus un atzīst, ka katru dienu viņi uzzina kaut ko jaunu no saviem skolēniem, tāpēc par garlaicību vai vienmuļību nav runas, gluži otrādi – bērni nemitīgi “uzlādē” savus pedagogus ar zinātkāri un radošumu, informē Augšdaugavas novada pašvaldībā.

Laukos skola ir kā otra ģimene

Angļu valodas skolotāja Jekaterīna Šimane bija viena no sešiem Augšdaugavas novada skolu pedagogiem, kura saņēma balvu “Gada skolotājs” nominācijā “Ideju ģenerators”. Viņa atzina, ka bija sajūsmināta, uzzinot par apbalvojumu. Kā īsts pedagogs, viņa, pirmkārt, runā par saviem skolēniem: “Pārsteigums par manu apbalvojumu bija, bet īsto prieku es vairāk piedzīvoju, kad šī gada maijā mans skolēns Daniels Sprudzāns dabūja pirmo vietu novada olimpiādē angļu valodā bērniem ar speciālajām vajadzībām – tas bija negaidīti un ļoti patīkami”.

Lai veidotu stundas interesantākas un labākas un lai izmantotu jaunās tehnoloģijas, Jekaterīna cenšas izdomāt interesantas tiešsaites nodarbības un aktivitātes bērniem. Viņas kabinetā ir hrombuki - klēpjdatori ar Chrome OS operētājsistēmu, ko izstrādājis Google. Tas atšķiras no tradicionālajiem klēpjdatoriem, koncentrējoties uz mākoņtehnoloģijām un tīmekļa pakalpojumiem. Hrombukus Augšdaugavas novada pašvaldība ieguva no valsts, un bērniem ļoti patīk ar tiem strādāt. Vienlaikus ar skolēniem mācās arī skolotāji – jaunās tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka visu laiku jāseko tām līdzi. “Bērni uzdod daudz jautājumu, un es priecājos, ka varu viņiem atbildēt.”

Protams, lauku skola ļoti atšķiras no pilsētas skolas, saka Jekaterīna: “Pie mums visi bērni ir pieskatīti, visi esam kā viena ģimene. Ģimeniska vide, kur ar katru var strādāt individuāli. Dažiem bērniem varbūt pietrūkst uzmanības ģimenē, un viņi nāk pie skolotājiem, lai izrunātos, lai viņus uzklausa, uzmundrina, apskauj. Mēs visi esam draugi. Laukos vispār viss ir saistīts ar skolu, tai ir ļoti liela nozīme.”

Ja kļuvi par pedagogu, tad tas jau uz visu mūžu. Tas ir neatgriezeniski, saka Jekaterīna. Neskatoties uz ikdienas izaicinājumiem, izglītības jomas bezgalīgām reformām, skolotājs paliek par skolotāju arī savā brīvlaikā. “Ja vasarā vai svētdienā satiekas divi skolotāji, tad runa būs tikai par darbu,”  smejas Jekaterīna. Viņa atrod laiku saviem vaļaspriekiem – ēdienu gatavošanai, vasarnīcai, adīšanai un lasīšanai. Lielākais prieks Jekaterīnai ar vīru ir tad, kad visa ģimene pulcējas kopā – dēls un meita ar savām ģimenēm.

Skolotāja profesija kļuvusi par sirdslietu

Tatjanu Romanceviču pēc skolēnu un vecāku vērtējuma šogad nosauca par “Lieliskāko pedagogu”. Viņa ir ļoti pateicīga visiem, kas izvirzīja viņu šim apbalvojumam, un jūtas gandarīta. “Vienlaikus tas uzliek atbildību, tev jāstrādā nevis labāk un vairāk, bet jāattīstās, jāsaredz bērnos talantus, katra stiprākās puses un jāstrādā ar degsmi, lai viņi būtu motivēti, lai viņiem būtu interese.” Parasti šajā nominācijā bērni piesaka savas sākumskolas skolotājas, jo viņas ir kā otras mammas, visu dienu pavada kopā ar saviem skolēniem. Tatjana Kalupes pamatskolā pasniedz matemātiku un datoriku, tāpat viņa ir direktores vietniece, vada Lego robotikas un datorikas pulciņus sākumskolas bērniem, kā arī ir 9. klases audzinātāja.

Tatjana jau bērnībā zināja, ka kļūs par skolotāju, citu variantu viņa neizskatīja: “Mani iedvesmoja mani skolotāji, mani klases audzinātāji, kuri maksimāli ieguldīja milzīgas zināšanas. Ģimenē arī bija pedagogi, pat direktori. Tā ka tas ir dabīgs ģimenes tradīciju turpinājums un kļuva par sirdslietu.” 

Tatjana atzīst, ka ir tehnoloģiju cilvēks un visu laiku mācās, apmeklē dažādus kursus, nodarbības. "Kolēģi jautā, kad man tas viss apniks. Domāju - nekad. Mēs esam piemērs bērniem.” Skolotāja ir pārliecināta, ka jaunās zināšanas palīdz viņai katru dienu ienākt skolā, klasēs un būt ar bērniem “uz viena viļņa”, vienā līmenī. “Es cenšos, lai stundās bērniem nebūtu garlaicīgi, bet interesanti, lai viņiem tās 40 minūtes nešķistu ļoti ilgs laiks.”

Skolēni un Tatjana vēlas piedalīties robotikas sacensībās, un drīz skola sagaidīs jaunu robotu, līdz ar ko šī iecere piepildīsies.

Profesija uzliek Tatjanas dzīves stilam noteiktu grafiku, viņas aizraušanās ir cieši saistītas ar darbu - viņai ļoti patīk mācīties. Atliek laiks arī sporta nodarbībām un ceļošanai. Vēl skolotājai patīk kārtot dzīvokli, tādā veidā viņas galvā viss tiek “salikts pa plauktiņiem”. Īstu prieku katru dienu sniedz arī braukšana ar mašīnu uz darbu – Tatjana ir aizrautīga autovadītāja.