Kapu tūrisms: arī Latvijā ir ļaudis, kuri kapsētas apmeklē ne vien aizgājušo tuvinieku dēļ - un tur ir ko redzēt
Ir daļa cilvēku, kuri kapsētas apmeklē ne tādēļ, lai apkoptu sev svarīgu cilvēku – tuvinieku un draugu – atdusas vietas. Tās, līdzīgi parkiem, tiek izmantotas kā pastaigu vietas, lai pabūtu svaigā gaisā un izbaudītu arī dabu, jo Latvijas kapsētās ir visdažādāko augu pārbagātība.
Netrūkst arī tādu indivīdu, kuri kapsētas uztver par tūrisma objektiem. Ir valstis, piemēram, Austrija, Portugāle un citas, kur galvaspilsētu kapsētas iekļautas pat ieteicamo apskates objektu sarakstā.
“Pere Lachaise” Parīzes ziemeļaustrumos ir pat īsts brīvdabas muzejs. Šeit atdusas vairāk nekā 200 sabiedrībā labi pazīstamu personu, tajā skaitā rakstnieki Onorē Balzaks un Oskars Vailds, dziedātāja Edīte Piafa, mūziķis Džims Morisons. Katra kapu kopiņa ir sava veida mākslas darbs.
Vācijā Hamburgas Ohlsdorfas kapsēta vairāk atgādina pilsētas parku nekā mirušo valstību. Tā ir ceturtā lielākā kapsēta pasaulē ar 12 kapelām, trim muzejiem, iespaidīgiem kapakmeņiem, daudziem lapu un skuju kokiem, ainaviski skaisti ierīkotiem dīķiem.
Vēsturiski nozīmīga un plaša ir arī Ārlingtonas kapsēta ASV Virdžīnijas štatā. Ikviens karavīrs, kuru vēlas šeit apglabāt, tiek izvērtēts pēc stingriem kritērijiem. Visvairāk apmeklētā ir 1963. gadā nogalinātā ASV prezidenta Džona Kenedija kapu kopiņa. Latvijā kapu tūrisms īsti attīstīts nav, taču arī mūsu kapsētās netrūkst apmeklētāju, kuru mērķis nav tikai savu piederīgo kapavietas sakopšana.
Ivana kapsētā Rīgā starp Kalna, Daugavpils, Jēkabpils ielu un dzelzceļu ir apbedīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas virspriesteris Joanns Žuravskis (1867–1964). Šeit cilvēki ik dienas nāk gluži kā uz baznīcu nolikt svecīti, mest krustu un lūgt viņa palīdzību savu problēmu risināšanā, jo uzskatot, ka priesteris uzklausa un neatsaka palīdzību:
Lauzuma vieta jeb līnija izmantota hokejista Sergeja Žoltoka (1972–2004) kapakmenī. Viņš apbedīts Ivana kapos:
Ievērojamais advokāts Andris Grūtups (1949–2014) par savu mūža māju vietu un izskatu Meža kapos parūpējās jau dzīves laikā. Arī aiziet aizsaulē viņš izlēma pats, kad pārāk jau mocīja smaga slimība:
Gaumīgs ir slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa (1949–2022) kapavietas noformējums Baltezera kapsētā:
Gleznotāja Mihaila Korņecka (1926–2005) kapavieta Jaunciema kapsētā:
Monolītais provizora, aptiekas īpašnieka, Madonas pilsētas domes deputāta un mecenāta Pētera Dolmaņa (1887–1936) kapa piemineklis:
Daudzās Latvijas kapsētās redzami melni granīta pieminekļi, kuros aizgājēji ir portretēti, nereti pilnā augumā. Vairāki šādi pieminekļi atrodas Rīgā Meža kapos, Raiņa kapos, Pleskodāles kapos:
