
Ģeogrāfijas olimpiādes organizatori izliek lamatas, lai pieķertu vidusskolēnus, kuri izmanto mākslīgo intelektu

Februāra pirmajā pusē par šmaukšanos olimpiādē, izmantojot mākslīgo intelektu, tika pieķerti 36 vidusskolēni. Žurnāls "Ir" noskaidrojis, ka runa ir par ģeogrāfijas olimpiādi, un negodprātīgie skolēni iekrituši organizatoru viltīgi izliktajās lamatās.
Aizdomas, ka dažādu olimpiāžu dalībnieki novadu posmā rīkojas negodīgi, organizatoriem bijušas jau vairākus gadus. Beidzot tas pierādīts — ģeogrāfijas olimpiādes rīkotāji uzdevumos bija ieslēpuši vairākus jautājumus, ko nevar zināt no galvas. Ja atbildes ir absolūti precīzas, tas ļauj secināt, ka izmantots interneta meklētājs vai mākslīgais intelekts. Piemēram, atbildot uz jautājumu «Cik Ogres novadā iedzīvotāju?» vairāk nekā desmit jaunieši norādījuši skaitli 57 689, kas ir minēts Vikipēdijā.
Kopumā 36 jaunieši ģeorāfijas olimpiādē uzķērās uz visiem izmestajiem āķiem, un žūrija pēc rūpīgas pārbaudes viņu rezultātus anulēja. Vēl par 60—70 darbu autoriem krīt šaubu ēna, jo viņi pilnīgi precīzi atbildēja uz mazāku skaitu kontroljautājumu.
Ģeogrāfijas olimpiādes novadu posms notika 4. februārī, tajā piedalījās 1300 skolēnu visā Latvijā. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā, bet pagaidām neviens to nav mēģinājis darīt. Gluži pretēji — uzzinot par anulētajiem rezultātiem, no iespējas startēt valsts līmeņa olimpiādē atteikušies vēl vairāki jaunieši, kuru darbus neanulēja, Ir stāsta Jauno ģeogrāfu skolas prezidents Uldis Klepers.
Skolēnu mācību priekšmetu olimpiādes notiek trīs posmos. Pirmo skolas organizē pašas, tas notiek klātiene. Labākie piedalās novadu olimpiādē, ko organizē viena vai vairākas pašvaldības kopā un šis posms notiek tiešsaistē, tāpēc paveras iespējas negodprātīgai rīcībai. Izcilāko rezultātu ieguvēji pēc tam piedalās valsts līmeņa olimpiādē, kas atkal norit klātienē.
Ja uz valsts olimpiādi tiek tie, kuri ir krāpušies, šo iespēju zaudē citi, kas strādājuši godīgi un varētu uzrādīt labus rezultātus. Uldis Klepers uzsver, ka ir jāparāda jauniešiem — negodīgai rīcībai ir nopietnas sekas. «Ja netiks sodīti, turpinās to darīt.»
Kad žūrija 36 skolēnu darbus anulēja, Valsts izglītības attīstības aģentūra pašvaldībām nosūtīja vēstuli, lūdzot skaidrot notikušo un ieteikt uzlabojumus sistēmā. «Mūsu mērķis nav rīkot raganu medības,» uzsver aģentūras pārstāve Maija Butlere-Bērziņa. «Gribam mainīt ne tikai skolēnu apziņu, bet arī mudināt skolotājus un citus iesaistītos pieaugušos skaidrot, ka šāda rīcība ir nosodāma.»