Vai deviņu cilvēku nāve ugunsgrēkā Merķeļa ielā Rīgā patiesībā bija slepkavība? Skandalozais Ernests Rieksts atklāj interesantas nianses

Ir zināms, ka tiesvedība ir apstājusies, jo viens no aizdomās turamajiem – skandalozais uzņēmējs Ernests Rieksts ir izsludināts meklēšanā. 2024. gada 11. aprīlī tika pieņemts lēmums Riekstam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu, izsludināt viņu meklēšanā un līdz atrašanai kriminālprocesu apturēt. Lēmums izpildei nodots Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.

Tātad tiesas izmeklēšana neturpinās un likumsargi teju gadu Ernestu Riekstu meklē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, lai tiesas izmeklēšana turpinātos. Tikmēr izrādās, ka Ernests Rieksts komunikācijai ir uzmeklējams itin vienkārši – viņš lieto sociālos tīklus un sazvanāms “WhatsApp” platformā un gatavs paust savu viedokli par Merķeļa ielā notikušo traģēdiju, kā arī paskaidrot, kāpēc jūtas pievilts un apmelots.

“Mani satrauc, ka var ieiet trīs bijušie Valmieras ieslodzītie attiecīgi – grupā, tīšām nodedzināt deviņus cilvēkus un viņu vārdus pat nepiemin presē! Tā ir gluži vai zīme citiem, kas arī varbūt kaut ko līdzīgu ir iecerējuši darīt. Ir jau zināms, ka pēc tam bija tīša dedzināšana, piemēram, Zvaigžņu ielā Rīgā, kur personai piesprieda 14 gadu ilgu cietumsodu. Merķeļa ielas gadījumā tur principiāli neko neiedeva tiem slepkavām. Pat vārdus, uzvārdus nenosauca!“, sarunu uzsāk Ernests Rieksts.

Meklēšanā esošā persona portālam Jauns.lv ir atsūtījusi arī fragmentus no Valsts policijas rosinātā Kriminālprocesa. Lietas materiālos apkopotas izdzīvojušu hosteļa iedzīvotāju un viesu liecības, kā arī ieskats publiski nepieejamā neatkarīgā eksperta slēdzienā. Šo informāciju savā izmeklēšanā izmantos arī tiesa. Jāpiebilst, ka, pētot saņemto Valsts policijas dokumentāciju, uzreiz pamanāma kļūda. Norādīts, ka ugunsgrēks noticis 2022. gada 28. aprīlī, tātad.. gadu vēlāk nekā patiesībā.

Lasot dokumentus un iesaistīto liecības, var rasties iespaids, ka, iespējams, tā vakara nelaimes hostelī sākušās brīdī, kad Ķengaragā satikušās divas personas, kuras, savulaik, iepazinušās ieslodzījuma vietā un nolēmušas kopā atpūsties. Tas nozīmējis – pastaigāties un iedzert. Pēc pusnakts abi nolēmuši apciemot paziņu, kurš dzīvo hostelī “Japanese Style Centrum”. Tur turpinājuši alkohola lietošanu un sarunas noritējušas tik skaļi, ka hosteli apciemojuši policisti. Nav minēts – vai tā bijusi valsts vai pašvaldības policija, tomēr interesanti - likumsargiem nav radušies jautājumi par nelegāla hosteļa esību, viņi personām vien pārbaudījuši dokumentus un aizbraukuši. Taču “jautrība” ar to nav beigusies. Kāds hosteļa iemītnieks, pārliecināts, ka labierīcībās viņa mīļotā sieviete ar kādu personu nodevusies kaislīgiem mirkļiem, nolēmis izdauzīt tualetes durvis. Sieviete gan tur neesot atrasta, bet troksnis bijis iespaidīgs.

Kā vēlāk ziņoja Valsts policija, Merķeļa ielā 8 divi dzīvokļi nelegāla hosteļa vajadzībām tikuši pielāgoti 2019. gadā, tajā bijuši 34 numuri ar 64 gultas vietām. Kā var secināt no dokumentos fiksētā liecinieku teiktā, nakts numurā personām izmaksājusi no 7 – 10 eiro diennaktī, pārsvarā norēķinājušies skaidrā naudā. Šeit lielākoties mitinājušies cilvēki bez noteiktas dzīves vietas, bēgļi no trešajām pasaules valstīm, kā arī narkotiku un alkohola cienītāji. Liktenīgajā naktī hosteļa telpās bijusi arī kāda mamma ar diviem bērniem. Nakts bijusi trauksmaina, atbraukušie viesi lietojuši alkoholu un bļaustījušies, strīdējušies un pat kāvušies. Liecinieki piemin kādu aptuveni 50 gadus vecu vīrieti, kurš bijis ļoti piedzēries un uzvedies uzbāzīgi. Turklāt, piedraudējis visus nogalināt, jo viņam apnikuši šādi sadzīves apstākļi. Iespējams, šis cilvēks ugunsnelaimē ir gājis bojā.

Ugunsgrēks, iespējams, strauji izplatījies pēc “plaukšķa”! Cilvēki klieguši pēc palīdzības!

No Kriminālprocesa: “[..]kaut kur pēc trijiem naktī es dzirdēju plaukšķi, it kā kaut kas nokrita un pēc tam dzirdēju kliedzienus: “Mūs piededzināja!”, un uzreiz sāka plaukšķēt hosteļa ieejas durvis. Sākās panika, sāka aurot sirēna, tas ir – dūmu detektorā koridorā un pēc pāris minūtēm pazuda gaisma. “

“No [..] istabas izgāja [..] un kliedza mums, ka mēs degam un, kad es atvēru balkona durvis, es dzirdēju dūmu detektora skaņu. Pēc tam es paskatījos koridorā, pa kuru aizgāja šis vīrietis, kurš pirms tam mums piesējās, un ieraudzīju, ka dūmi ar uguni jau nāk no šī koridora beigām. Precizēju, ka es paņēmu ugunsdzēsības aparātu, kas atradās pa kreisi no balkona, un mēs kopā ar [..] mēģinājām to atvērt, bet mums tas neizdevās, bet uguns bija jau tik tuvu, ka nevarējām izturēt un pēc tam [..] gāja uz izeju, bet es ieskrēju atpakaļ uz balkona, tā kā domāju, ka nostrādās ugunsgrēka automātiskās dzēšanas avārijas sistēma. Pēc tam es dzirdēju, ka kaut kāda sieviete kliedz: “Palīgā!” un ieskrēja pie manis uz balkona. Pēc tam es no balkona pārlīdu uz piekto stāvu, un sāku sist logu. Precizēju, ka šī sieviete ieskrēja uz balkona tajā brīdī, kad jau no karstuma sāka plaisāt logi vai durvis. Es pateicu sievietei, lai viņa novilktu virsjaku, tā kā man likās, ka viņai deg kapuce. Kad es ar kājām izsitu logu, es ielīdu pa logu un atvēru logu, lai sieviete var ielīst. Precizēju, ka, kad es ielīdu pa logu, es tiku citā dzīvoklī  un kaut kāds vīrietis uzbruka man, tā kā laikam padomāja, ka es esmu zaglis un es sāku ar viņu kauties. [..]”

Kādā citā liecībā minēts, ka uz nama jumta, uz kura, laimīgā kārtā, cilvēkiem bijusi gana brīva izeja, vēl kāda sieviete saukusi pēc palīdzības un draudējusi lēkt lejā, kas, ņemot vērā faktu, ka hostelis atradās nama sestajā stāvā, rezultētos ar vēl vienu upuri šīs traģēdijas statistikā. Viņa gan no šāda soļa atrunāta. Tikmēr, pie hosteļa durvīm klauvējuši ugunsdzēsēji, kuri telpās neesot spējuši iekļūt, traucējušas dzelzs durvis. Cilvēki glābušies, kā spējuši, tomēr šī ugunsnelaime izdzēsusi deviņas dzīvības. Ir noskaidrots, ka telpas kopā ar jumtu izdegušas 250 m2 platībā. Liecībās tiek pieminēts viens ugunsdzēšamais aparāts, kas ticis pielietots, kā arī mēģinājuši dzēst ar ūdeni. No tā liesmas gan izplatījušās vēl ātrāk. 

Eksperti secinājuši – iespējams, notikusi tīša dedzināšana

Kriminālprocesa materiālos lasāms arī neatkarīgu ekspertu viedoklis: “Atbilstoši iemītnieku liecībām hostelī tika lietotas apreibinošās vielas, iespējams, narkotikas. Informācija par biežu apreibinošu vielu lietošanu hostelī pirms ugunsgrēka ir kā Valsts policijas, tā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīcībā. Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldības policija hosteļa adresē piemērojusi 17 sodus par dažādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un ierosinājusi piecas administratīvās lietas. Naktī pirms ugunsgrēka starp atsevišķiem hosteļa iemītniekiem un apmeklētājiem veidojās konflikta situācijas. Konfliktā tika aizskarts hosteļa 14. istabiņā dzīvojošais iemītnieks, kurš atbilstoši [..] liecībām izteica draudus, ka visus nogalinās. Konkrēti [..] liecībā norāda, ka vecais vīrs dzēra, bija neadekvātā stāvoklī, runāja pats ar sevi. Kad gāju prom, vīrs kliedza, ka apnikuši visi un viņš atriebsies. Medicīniskās ekspertīzes slēdziens apstiprina, ka 14. istabiņā dzīvojošā iemītnieka asinīs bija 2,78 promiles etilspirta. Ugunsgrēka notikuma vietas apskates laikā istabiņā nr.14 uz grīdas tika konstatēti divi savstarpēji nesaistīti lokāla rakstura izdegumi.[..] Eksperts nevar izslēgt, ka izdegumi [..] radušies degšķidruma ietekmē, tam notekot gar gultas galu uz grīdas. Degšķidruma klātbūtne izskaidro, kāpēc uguns jau pašā sākumā strauji izplatījās no izcelsmes zonas. [..]”

Rieksts: “Esmu gatavs piedalīties tiesas izmeklēšanā kaut tūlīt!”

Ernests Rieksts uztraucies – tiesas izmeklēšana gan nenotiekot pret personām, kuras, iespējams, tīši aizdedzinājušas hosteļa telpas, bet gan uzsvars tiek likts uz telpu īpašnieku, kas šajā gadījumā esot Ernesta Rieksta pusbrālis un apsūdzēts arī pats skandalozais uzņēmējs.

“Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā kopš 2023. gada 8. augusta atrodas krimināllieta E.Rieksta un vēl vienas personas apsūdzībā noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 207. panta otrajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā un 240. panta ceturtajā daļā, proti par nodarbošanos ar uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, radot būtisku kaitējumu valstij tīšu ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanas atbalstīšanu, kura izdarīja persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un tas izraisījis vairāku cilvēku nāvi.”, portālam Jauns.lv skaidro tiesā, uzsverot, ka Ernests Rieksts nav ieradies uz trīs tiesvedībām un tā iemesla dēļ viņam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un viņš izsludināts meklēšanā.

“Es vispār nesaprotu, kāpēc esmu tur iesaistīts, jo man tur nekas nepiederēja, nav pilnīgi neviens pierādījums, ka es tur būtu par kaut kādu ugunsdrošību atbildīgs, bet tajā pašā laikā tur ir pietiekami daudz pierādījumu, ka liktenīgajā naktī Merķeļa ielā 8, dzīvokļa telpās atradās cilvēki, kas reāli ņēma un nodedzināja to visu, ja?”, sašutis Rieksts. 
Viņš turpina: “Es tiešām nezinu, kādu lomu es tur spēlēju, jo nav nekā taustāma, kas pierādītu, ka man vispār šajās tiesvedībās būtu jāpiedalās. Bet es esmu rakstījis tiesai, to es varu oficiāli pateikt! Es no savas puses arī tagad varu aicināt! Lūdzu, atsākam tiesāšanos, jo man ir mazāk smags pants pēc visām indikācijām un šādus pantus var izskatīt bez manas klātbūtnes un es varu piedalīties attālināti.”

Rieksts portālam teikto pierāda ar nofotografētiem e-pastiem, kā arī iesniegumu, kas rakstīts tiesai. Viņš uzsver, tiesa nav bijusi ieinteresēta atbildēt un nodrošināt attālinātu Ernesta Rieksta iesaisti tiesvedībās, jo viņš nedzīvo Latvijā. Rīgas pilsētas tiesā norāda – vēstules saņēmuši un paskaidro:

“Lietā līdz šim notikušas trīs tiesas sēdes: 11.12.2023., 18.03.2024. un 11.04.2024. Ne uz vienu no sēdēm E.Rieksts nav ieradies, turklāt nav informējis par prombūtnes attaisnojošiem iemesliem. Tieši pirms sēdes 11.12.2023. tiesā saņemts E.Rieksta iesniegums e-pasta sūtījuma veidā bez grafiska vai elektroniska paraksta ar lūgumu pieslēgties attālināti, jo: “Neesmu saņēmis informāciju par tiesu, esmu tikai dzirdējis, ka ir kaut kāda tiesa. Kaut kas nāca uz e-pastu, bet nevaru atvērt.”

Rieksta aizstāvis nevarēja vai negribēja nosaukt, vai noskaidrot sava klienta atrašanās vietu ārzemēs un neapstiprināja, ka ar klientu vispār ir kādas saziņas iespējas, atsaucoties uz aizstāvības noslēpumu. Aizstāvis minēja, ka klients, iespējams, atrodas Jaunzēlandē.

Pieņemts lēmums E.Riekstam piemērot piespiedu atvešanu. Turpmākās pavēstes nosūtītas arī uz iepriekš minētā elektroniskā sūtījuma izejošo e-adresi. Pavēste satur īsu, bet precīzu informāciju par lietu un tiesas iestādi, saziņas iespējām. Noskaidrots, ka paziņotais tālruņa numurs izslēgts.

No Valsts policijas saņemta informācija, ka īstenot piespiedu atvešanu nebija iespējams. 18.03.2024. tiesā saņemta iesnieguma neapliecināta fotokopija E.Rieksta vārdā, kurā tika lūgts izskatīt krimināllietu bez viņa piedalīšanās, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmo daļu.

Aizstāvis jau tiesas sēdē norādīja, ka apsūdzētā E.Rieksta iespējamā atrašanās vieta pašlaik ir Fidži un ierašanās nav iespējama. Tiesā apspriests un noraidīts lūgums par krimināllietas iztiesāšanu apsūdzētā prombūtnē, jo tas neatbilst Kriminālprocesa likuma 464. pantā paredzētajiem kritērijiem. Aizstāvim izskaidrots, ka videokonferences organizācija no ārvalsts veicama tikai starptautiskās sadarbības ceļā un pat ne ar jebkuru pasaules valsti, tāpat Kriminālprocesa likuma 464. un 465. panta noteikumi nav piemērojami juridisku iemeslu vai vēl negūtu ziņu dēļ.

Trešajā tiesas sēdē E.Rieksta aizstāvis apliecināja, ka E.Rieksts atrodas ārvalstīs un nav iespēju nodrošināt viņa ierašanos. E.Rieksts esot gatavs piedalīties videokonferences režīmā, piedāvā skatīt lietu “in absentia” (bez klātbūtnes).

Kā redzams, E.Rieksts ir informēts par krimināllietas uzsākšanu, gaitu un nodošanu tiesai, saviem procesuālajiem pienākumiem. Viņam ir nodrošināta iespēja saņemt informāciju par sēžu laiku gan izmantojot publiska rakstura informācijas avotus, gan individuālu informāciju uz paša norādītajām adresēm un e-pasta adresi, kā arī visu noskaidrot no aizstāvja. Taču līdz šim viņš nav uzskatījis par vajadzīgu paziņot pat savu aktuālo uzturēšanās vietu, kas liecina par ļoti mērķtiecīgiem centieniem slēpties no tiesas.

Publiskajā vidē ir izskanējusi informācija, ka Rieksta iespējamā atrašanās vieta ir Dubaija. Tādejādi redzams, ka Rieksts bez jebkāda attaisnojoša iemesla nav ieradies uz trīs sēdēm, nav sniedzis informāciju par savu aktuālo atrašanās vietu, nav noskaidrojams, kādā valstī persona vispār atrodas. Vienīgais kontakts ar apsūdzēto ir tikai elektroniskā veidā, ko var kontrolēt savās interesēs pats apsūdzētais, kurš mērķtiecīgi veic pretdarbību procesam.

Savukārt aizstāvis, iespējams, pat nav pietiekami informēts vai sniedz nepatiesu informāciju par savu klientu. Ar tik nepilnīgu informāciju nav iespējama starptautiskās sadarbības rosināšana kādā no ārvalstīm ar ārvalstīm.” Tāpēc arī pieņemts lēmums par drošības līdzekli – apcietinājumu, kuru pārsūdzēja Ernesta Rieksta aizstāvis – zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Tiesā turpina: ”Sūdzību izskatīja Rīgas apgabaltiesa 2024. gada 17. maijā. Dienu pirms sēdes saņemts E.Rieksta vārdā rakstīts iesniegums bez fiziska vai elektroniska paraksta kā atbilde uz pavēsti: “Uzreiz saku – neieradīšos, varu pieslēgties “Zoom”, vai var izskatīt bez manis, jo likums to atļauj mazāk smaga panta gadījumā.” Aizstāvja sūdzība izskatīta bez apsūdzētā klātbūtnes. Rezultātā - sūdzība noraidīta.”

Tikmēr Ernests Rieksts lūdz tiesvedību atsākt nekavējoties, lai tiktu saukti pie atbildības tie cilvēki, kuru dēļ pašā Rīgas centrā gāja bojā deviņas personas. “Es ar lielāko prieku, kaut šodien, rītā, jebkurā brīdī es esmu gatavs attālināti tiesāties! Es esmu gatavs bez manas klātbūtnes tiesāties! Lūdzu, sākam kaut rītdien!”, uzsver Rieksts.

Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks portālam Jauns.lv norāda:” Ernestam piemērotais pants paredz atbildību personai, kura ir atbildīga par ugunsdrošību. Rieksts tas nebija manā ieskatā. Viņš nebija tā persona, kurai būtu jāatbild par ugunsdrošību šajā objektā. Likuma normas nosaka, ka atbildīgais ir īpašnieks un īpašnieks arī ir uz apsūdzēto sola.”

Tikmēr, vai lietā tiks vērtēts ugunsnelaimes cēlonis un izvirzītas kādas apsūdzības, portālam Jauns.lv informāciju nevarēja sniegt ne prokuratūrā, ne Valsts policijā, jo lietas materiāli patlaban ir Rīgas pilsētas tiesā. Tur, savukārt norādīja: “Atbildot uz jautājumiem, vai tika atrasts un  pierādīts ugunsnelaimes cēlonis, vai tā bija ļaunprātīga dedzināšana, informējam, ka noziedzīgā nodarījuma apstākļi tiks noskaidroti un vērtēti tiesas izmeklēšanas laikā, līdz ar to uz šiem jautājumiem, tāpat arī uz jautājumu, vai tika sodīti ugunsnelaimes izraisītāji, būs iespējams atbildēt tikai stājoties spēkā spriedumam.”

Tātad atbildes uz jautājumiem, kas īsti notika liktenīgajā naktī Merķeļa ielā 8, kāpēc gāja bojā 9 cilvēki un kuram būs jāuzņemas vaina par notikušo traģēdiju, būs iespējams uzzināt vien tad, kad meklēšanā esošais uzņēmējs Ernests Rieksts piedalīsies tiesas izmeklēšanā.

Jauns.lv jau vēstīja, ka uzņēmējs Ernests Rieksts Latvijā kļuva bēdīgi slavens pēc traģiskiem ugunsgrēkiem Rīgas centrā, 2021. gada 28. aprīlī, agrā rītā. Tā rezultātā no dažādām ar ugunsgrēku tieši saistītām traumām - ķermeņa un elpceļu termiskiem apdegumiem, saindēšanos ar tvana gāzi un degšanas produktiem - iestājās astoņu cilvēku nāve un vēl viena persona no gūtajiem miesas bojājumiem mira medicīnas iestādē.

Pēc vairākiem gadiem Ernests Rieksts publiski pasludināja, ka ir iecerējis Fidži teritorijā iegūt zemes pleķi, uz kura veidos jaunu valsti – “Jaunlatviju”. Medijos šī ideja tika iztirzāta, bet par patērētāju tiesībām un likumu ievērošanu gādājošās valsts iestādes brīdināja iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt, vai ir vērts investēt naudu šajā Rieksta projektā.