Baltijas valstis un Polija stiprinās NATO un ES austrumu flanga robežu un gaisa telpas aizsardzību
Baltijas valsts un Polijas kopīgi stiprinās NATO un ES austrumu flanga ārējās robežas un gaisa telpas aizsardzību, nodrošinot kopīgu interešu pārstāvniecību.
Tiekoties Daugavpilī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas), Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) un Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Staņislavs Vžateks (Stanisław Wziątek) apsprieda līdz šim paveiktos darbus Baltijas aizsardzības līnijas izveidē un pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.
“Nacionālie bruņotie spēki Latgalē ir izvietojuši papildu pretgaisa aizsardzības vienības, stiprinot gan gaisa telpas novērošanu, gan notriekšanas spējas. Mēs saskaramies ar nopietniem apdraudējumiem no Krievijas un bezpilota lidaparātu izaicinājumi ir mūsu jaunā realitāte. Tādēļ Baltijas reģiona valstis kopīgi motivē NATO sabiedrotos īstenot iepriekš jau pieņemtos kolektīvos lēmumus stiprināt alianses ārējās robežas, arī gaisa telpu”, pēc tikšanās pauda Sprūds.
Ar 🇪🇪🇱🇹🇵🇱 kolēģiem šodien Daugavpilī vienojāmies kopīgi stiprināt mūsu ārējās robežas:
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) September 27, 2024
✅uzklausījām 🇺🇦 pieredzi un esam uz pareizā ceļa
✅virzām kopēju iniciatīvu ar mērķi saņemt 🇪🇺 atbalstu
✅ar NATO pārrunājām pretgaisa aizsardzības tūlītējas stiprināšanas iespējas
✅strādāsim… pic.twitter.com/RsmQxQz8Rd
Tāpat sanāksmes dalībnieki aizvadīja attālinātu sanāksmi ar NATO amatpersonām, lai pārrunātu gan NATO finansējuma piesaistes iespējas kopīgiem projektiem, gan Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas stiprināšanu un pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa ieviešanu. Savukārt Ukrainas kolēģi dalījās praktiskā un aktuālākā pieredzē, stiprinot savas sauszemes robežas ar fortifikācijām un nocietinājumiem.
Pirmo reizi tiekoties šādā formātā, aizsardzības ministri tikšanās noslēgumā vienojās par turpmāku regulāru sadarbību alianses austruma flanga stiprināšanai gan ekspertu, gan politiskās vadības līmenī, kā arī par konkrētu ceļa karti Baltijas aizsardzības līnijas izveidei, piesaistot NATO un ES atbalstu.
